Pirms vairākiem gadiem ir uzsākta diskusija par Aizsardzības un Iekšlietu ministriju apvienošanu [1]. Pēc 2014. gada notikumiem Ukrainā, kad hibrīdkara realitāte kļuvusi neapstrīdama, aktualizējies jautājums par jaunas Nacionālās vai Valsts militārās stratēģijas (VMS) izstrādes nepieciešamību. Var atrast daudzus vismaz formālus argumentus pret tādu apvienošanu.
Konceptuāli. Pirms iestāšanās NATO Baltijas valstīs aizsardzības politikas pamatā bija totālā aizsardzība, pēc iestāšanās NATO – kolektīvā – viedā aizsardzība. Tas bija līdz 2014.gada notikumiem Ukrainā. Nav skaidrs, kā darbosies NATO kolektīvā aizsardzība hibrīdkara gadījumā kādā no NATO valstīm. Šie jautājumi ir pētīti rakstā "Hibrīdkarš: ko un kā darīt? Kādai jābūt valsts aizsardzības sistēmai?" [2]
Lietas būtība. Rakstā [2] veiktā analīze ļauj izdarīt secinājumu, ka valsts aizsardzībai ir divas sadaļas, jo NATO kolektīvajai aizsardzībai ir atturoša funkcija un aizsardzība pret valsti pašnāvnieci, kas nolems uzbrukt NATO valstij, bet totālajai aizsardzībai – pret iespējām attīstīt hibrīdkaru Latvijā.
NATO kolektīvajai aizsardzībai ir atturošā funkcija. Līdzīga funkcija bija un ir kodolieročiem. Kas jādara aizsardzības jomā? Pirmkārt, vajag iedalīt vismaz 2% no IKP valsts aizsardzībai. Otrkārt, pamatoti plānot aizsardzības sistēmas pilnveidi un attīstību. Prioritāte ir pieņemto NATO attīstības mērķu (FG) izpilde, kā arī dalība NATO plānotajās mācībās un starptautiskajās operācijās.
Totālā – visaptverošā aizsardzība. Daudzām ārpus NATO valstīm ir pieredze tādas aizsardzības organizēšanā, bet aizsardzības būtība hibrīdkara gadījumā mainās. Iespējamais agresors, kas mēģinās organizēt Ukrainas hibrīdkara scenāriju Latvijā, ļoti nopietni analizēs NATO 5.panta iedarbināšanas procedūras. Dabīgi, ka tiks veidots scenārijs, lai 5.pants netiktu iedarbināts. Aktuāli ir jautājumi par robežas nekontrolētu šķērsošanu. Robežapsardzības spēki var netikt galā ar robežas kontroli.
Kas jādara Latvijai? Vajag pārstrādāt Valsts militāro stratēģiju (VMS). Latvijā šo dokumentu sauc – Valsts aizsardzības koncepcija (VAK). Latvijā bija Aizsardzības spēki (AS) un kara situācijai tika paredzēti Nacionālie bruņotie spēki, kuru sastāvā tika plānots izmantot gan AS, ieskaitot Robežapsardzes spēkus (RAS), gan policiju, gan Drošības spēkus, gan Zemessardzi, kas toreiz nebija Aizsardzības ministrijas pakļautībā.
Latvijā ir profesionāli bruņotie spēki. Var atgriezties pie nosaukuma Aizsardzības spēki. Šajā sakarā vajadzētu precizēt Zemessardzes vietu un uzdevumus valsts aizsardzības sistēmā.
Pirmkārt, Zemessardzei ir jānoņem AS ierobežojumi izmantošanai pret saviem iedzīvotājiem, kā tas bija Igaunijā, pārvietojot bronzas pieminekli, vai 2009. gada janvāra nekārtībās Rīgā, kad NBS, ieskaitot ZS, nevarēja izmantot nekārtību slāpēšanai.
Otrkārt, Latvijai ir pieredze Aizsargu organizācijas izveidē, kuras sastāvā pirms II pasaules kara bija ~40 000 cilvēku un kas veiksmīgi sadarbojās ar policiju un nodrošināja labu kārtību Latvijā. Tās veiksmīgas darbības organizēšanā piedalījās tikai 100 profesionālie karavīri.
Treškārt, 21. gadsimtā ir plaši izplatītas dažādas bruņotas apsardzes struktūras. Ir arī dažādas nevalstiskās rezerves karavīru organizācijas. Kā rezerves karavīri tiek uzskaitīti un iesaistīti valsts aizsardzības sistēmā?
Ceturtkārt, Zemessardzei būtu galvenā loma valsts totālās un teritoriālās aizsardzības politikas realizācijā. AS galvenais uzdevums būtu īstenot NATO kolektīvās aizsardzības politiku, kur galvenais ir kvalitāte, bet ne kvantitāte.
Normatīvo aktu pilnveidošana
Vajadzēs pārstrādāt Nacionālo bruņoto spēku un Zemessardzes likumus, kā arī citus normatīvos aktus, kas atbilstoši jaunajai valsts aizsardzības politikai noteiks katras spēka struktūras vietu un uzdevumus valsts aizsardzības sistēmā.
Aizsardzības sistēmas darbības plāni
Latvijai ir jābūt dažādiem plāniem. Likumi ļauj izstrādāt atbilstošus plānus, piemēram, Krīzes pārvaldes un Civilās aizsardzības plānus: valsts, reģionu un novadu, iespējams, Valsts aizsardzības operatīvo plānu (VAOP), Mobilizācijas plānu un citus. Plāni palīdzēs tālāk minētajos gadījumos.
Pirmkārt, kontrolēt un pārvaldīt drošības situāciju valstī. Nacionālajā drošības koncepcijā ir vārda drošība skaidrojums. Viss valsts budžets ir drošības budžets, jo drošība skar valsts politiku, ekonomiku, sociālo jomu, bet fiziskā drošība ir tikai viena no drošības jomām.
Otrkārt, sabiedrībai vajag trenēties dažādu krīžu pārvarēšanai. NATO katru gadu organizē Krīzes pārvaldes mācības. Parasti NATO valstīs izpildvaras vadītājs, Latvijā premjerministrs, ir krīzes pārvaldības vadītājs.
Saeimā ir izskatīts un apstiprināts Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likums. Tas paredz izstrādāt valsts, reģionālos un pašvaldību civilās aizsardzības plānus. Līdzīgs dalījums ir krīzes pārvaldības plāniem.
Plāni ir dažādi, un to ir daudz, bet vai Latvijas iedzīvotāji – nodokļu maksātāji – zina par to eksistenci un nozīmi valsts drošības sistēmā, par savu vietu tajos un vai ir trenēti to izpildei?
Var pieminēt dažādu valstu bēdīgos piemērus, kad valstī sākās dabas vai cilvēku radīta krīze un bieži atsevišķi cilvēki un dažreiz arī valsts nespēja to racionāli pārvarēt. Domāju, AM un IeM ministriju apvienošana uzlabotu dažādu fiziskās drošības jomas plānu izpildi.
Treškārt, Latvijas iedzīvotājiem ir jābūt informētiem. Ir zināms teiciens: ja CNN pateiks jebkurā pasaules punktā, ka tur ir krīze, tad tā tur arī būs. Ne velti demokrātiskajās valstīs ir četras neatkarīgas varas: likumdošanas, izpildvara, tiesu vara un plašsaziņas līdzekļi. Kam ir resursi, tie var ietekmēt, pirmkārt, atsevišķu plašsaziņas līdzekļu darbu.
Secinājums. Pirmkārt, par dalību NATO kolektīvajā aizsardzībā atbild Aizsardzības ministrija (AM). Otrkārt, par totālo aizsardzību hibrīdkara gadījumā vadošā ir Iekšlietu ministrija (IeM) un atbalstu sniedz Aizsardzības ministrija.
Kad Zemessardze kopā ar IeM vienībām organizēs cīņu ar "zaļajiem cilvēciņiem" vai realizēs valsts totālās aizsardzības politiku, tad nelielās valstīs ir būtiski šo darbu veikt vienas ministrijas ietvaros.
Būs daudz risināmo jautājumu. Jā, būs, bet laiks no runāšanas pāriet uz darbību. Par šīm lietām rakstīju jau 2008./2009.gadā. Jautājums ir arī par kopēju izglītības iestādes izveidi visām valsts fiziskās drošības struktūrām.
[1] Kārlis Krēsliņš. "Gods kalpot Latvijai" 344.-347.lpp. https://docs.google.com/file/d/0B70PE5KmRl9CTUQ3VlVLb0lkc1k/edit
[2] Br.ģen. (atv.) Kārlis Krēsliņš. HIBRĪDKARŠ: KO UN KĀ DARĪT? KĀDAI JĀBŪT VALSTS AIZSARDZĪBAS SISTĒMAI? http://www.kreslins.lv/article/lv/br-gen-atv-karlis-kreslins-hibridkars-ko-un-ka-darit-kadai-jabut-valsts-aizsardzibas-sistemai