Nepatiesas un maldinošas ziņas var radīt reālas sekas. Tev "iebaro" un liek noticēt izdomātai vai sagrozītai informācijai, atsevišķos gadījumos publikācijā ietvertā informācija ir nepilnīga, tiek noklusēti būtiski fakti un apstākļi. Mērķi šādu viltus ziņu izplatīšanai var būt vairāki:
• lai kaitētu kādai konkrētai personai;
• lai radītu cilvēkos apjukumu un šaubas;
• lai uzspiestu citu cilvēku viedokli;
• lai liktu noticēt tam, kas patiesībā nav noticis;
• lai noskaņotu sabiedrību uz naidu un agresiju;
• lai manipulētu ar sabiedrību politisku, reliģisku vai citu mērķu sasniegšanai;
• lai savāktu pēc iespējas lielāku sekotāju skaitu (jo "kliedzošiem" virsrakstiem sabiedrība diemžēl pievērš lielāku uzmanību) un pēc tam pārdotu reklāmas laukumus un nopelnītu naudu uz jūsu rēķina.
Domā līdzi, pirms dalies un izplati tālāk ziņas, kuras redzēs tavi draugi un paziņas. Vispirms kārtīgi izlasi pats, pārbaudi un kritiski izvērtē tajās iekļauto informāciju!
Septiņi padomi, pirms atzīmē "Patīk" un "Dalīties"!
1. Pārbaudi datumu un gadu
Pievērs uzmanību, kad ziņa publicēta (datums redzams publikācijas sākumā pie virsraksta). Pat ja ziņa publicēta šogad, pārliecinies, vai tā joprojām ir aktuāla. Iespējams, ka citā informācijas resursā ziņai par šo tēmu publicēšanas datums ir vēl senāks. Cilvēki bieži dalās ar ziņām, kuras ir vecas un sen vairs nav aktuālas, sevišķi svarīgi tas ir gadījumos, kad tiek lūgta palīdzība, aicina ziedot, pazudis cilvēks, notikusi nelaime u.tml.
2. Pievērs uzmanību domēna nosaukumam un tīmekļa adresei (URL)
Populārāko ziņu portālu, radio un televīzijas kanālu interneta vietnes tu droši vien jau pazīsti. Tomēr vietnes, kuru nosaukums beidzas ar .com un .co, kā arī blogi, "Facebook" lapas un grupas, kuru nosaukumos lietoti žargoni vai skaļi saukļi ("stop", "apturi", "pret", "anti"), nepieciešams pārbaudīt un izpētīt, lai pārliecinātos, vai tām var uzticēties, kas ir ziņu satura autors un kādi ir tā mērķi. Pat ja vietne izskatās profesionāli izstrādāta un ar savu logo, tas nenozīmē, ka tā noteikti ir uzticama.
3. Izlasi sadaļu "Par mums"
Katrā vietnē, lapā, blogā ir jābūt sadaļai vai informācijai par konkrētā satura autoru – uzņēmumu, organizāciju vai privātpersonu, kas saturu veido. Parasti šādu informāciju izvieto sadaļā "Par mums" (About us) vai "Komanda" (Our team / staff / members). Ja šādu informāciju nevari atrast, vietnei un tajā publicētajai informācijai nevajadzētu uzticēties.
4. Meklē saturā atsauces un reālus faktus
Profesionāla pieeja raksta izveidē nozīmē, ka publikācija veidota, pamatojoties uz vairākiem informācijas avotiem. Ja ziņas saturā nav nekādas atsauces, informāciju nevajadzētu uztvert nopietni. Bet, ja rakstā ir atsauces uz pētījumiem un informācijas avotiem, izpēti, vai tiešām tos var uzskatīt par uzticamiem. Lieto šim nolūkam, piemēram, "Google", "Bing" u.c.
5. Neuzticies virsrakstam uzreiz
Virsraksti ir domāti, lai pievērstu lasītāja uzmanību, bet tiem arī precīzi jāatspoguļo, par ko ir pati publikācija. Tomēr bieži vien "skaļo" virsrakstu ir grūti salikt kopā ar pašu publikācijas saturu. Virsraksti nereti tiek pārspīlēti, izrauti no konteksta vai vispār neatspoguļo to, par ko ir pats raksts vai ziņa.
6. Izlasi komentārus
Visātrākais veids, kā pārbaudīt, vai saturam var uzticēties, ir vispirms izlasīt komentārus. Pie šokējošiem un tendencioziem stāstiem to parasti ir daudz. Ļoti iespējams, kāds jau būs pārbaudījis ziņas patiesumu un, ja tā ir nepatiesa vai apšaubāma, par to brīdinājis citus lasītājus. Starp daudzajiem sociālo tīklu lietotājiem ir tādi, kas vienmēr pārbauda un brīdina citus, ja saturam nevar uzticēties. Tomēr, ja komentāru vēl nav vai tie nešķiet pārliecinoši, pārbaudi pats!
7. Brīdini draugu, ka viņš dalās ar maldinošu informāciju
Ja pamani, ka tavs draugs izplata novecojušas, sagrozītas vai acīm redzami viltus ziņas, pasaki viņam, ka tā ir maldinoša ziņa. Tā mēs kopīgi cīnīsimies ar to, ka interneta vide tiek piesārņota ar sagrozītu un melīgu informāciju, manipulējot ar lasītājiem.