Ziepes ikdienas lietošanai, ne tikai dāvināšanai
Par to, kā divi mākslinieki no Rīgas pirms sešiem gadiem uzcēla māju un iedzīvojās Baldones novadā, "Rīgas un Apriņķa Avīze" jau ir rakstījusi. Šoreiz iegriezāmies "Laukos", kā sauc Ritas Prančas un viņas dzīvesbiedra gleznotāja Andreja Bovtoviča māju, lai palūkotos, kā mājasmātei veicas ar ziepju izgatavošanu, kas no vaļasprieka nu jau kļuvusi par nelielu, bet aizraujošu biznesu.
"Kad pirms sešiem gadiem no Rīgas pārcēlāmies uz Baldones "Laukiem", iegādājāmies kazas. Līdz vēlam rudenim tās deva pienu, bet tad tā kļuva mazāk, tas vairs nebija tik garšīgs, un uzturam ar to glāzi vai divām, protams, nepietika.
Un tad es izlasīju, ka kazas pienu var izmantot kosmētikā, piemēram, izgatavot ziepes. Atradu internetā receptes ar precīzām proporcijām, jo Amerikā un Kanādā amatieru līmenī ar ziepju gatavošanu nodarbojas daudzi. Var atrast pat ārzemēs izdotas ziepju gatavošanas rokasgrāmatas. Lasīju, domāju, pamēģināju, un man izdevās," stāsta Rita.
Ja jau Amerikā ziepju gatavošana mājās ir tik populāra, gluži loģiski šķita pajautāt, kā ar mājamatnieku ražoto ziepju tirgu ir Latvijā. "Tik daudz nopietnu ziepju izgatavotāju pie mums nemaz nav. Piemēram, ir lielražotājs "Stenders", kas it kā piepilda visu ziepju tirgu, sakot, ka ziepes ir laba dāvana," teic Rita. "Es turpretī turos pie pārliecības, ka ziepes ir domātas cilvēkiem pašiem, ģimenēm, lai tās lietotu ikdienā, ne tikai pirktu dāvināšanai," viņa uzsver.
Savukārt uz jautājumu, kāpēc vispār ir jātērē laiks, lai pats gatavotu ziepes, ja lielveikalā par pieņemamu cenu var nopirkt, kādas vien vēlies, meistare atbild, ka to ir vērts darīt, ja domā par labsajūtu, ko sniedz no dabīgiem produktiem radītas ziepes, un videi draudzīgu dzīvošanu, jo veikalā pirktās ir ķīmiski aktīvu vielu sakausējums. Lietot jau var, bet labāk, ja ir alternatīva.
Der gan kazas piens, gan bērzu sulas
"Tiem, kuri pasākumā "Satiec savu meistaru!" izvēlēsies atbraukt uz "Laukiem", parādīšu, kā sagatavo ziepju masu, kā izlej ziepju gabaliņus. Iepazīsimies arī ar izejvielām. Neko neslēpšu, lai cilvēki arī paši kādreiz var pamēģināt," sola R. Pranča.
Tāpat viņa atklāj, ka ziepes negatavo tikai no kazas piena. Izmantotas tiek arī lauku tējas, bet pavasarī – bērzu sulas, jo arī tās satur daudz organismam noderīgu vielu. Katra pamata izejviela ziepēm piešķir atšķirīgas nianses, savukārt ziepju smaržu nosaka piedevas.
Meistare teic, ka, jau sākot darbu, jāzina, ko gribi iegūt: ziepes‒skrubi ādas kopšanai, ziepes‒šampūnu matu mazgāšanai, bet varbūt arī ziepes saimnieciskām vajadzībām – trauku un veļas mazgāšanai. "Reiz izgatavoju ziepes "Šampanietis", pamata izejvielām pievienojot vīnu," viņa piebilst.
Pašu gatavotas ziepes interesē cilvēkiem, kuriem rūp ekoloģiskais dzīvesveids, kuri, piemēram, piedomā, ko ēd, pērkot pārtiku no zemniekiem. Reizēm parādās ārzemnieki, kuri "Lauku" ziepes pērk dāvināšanai, kad brauc uz mājām."
Iedvesmu smeļas augos un vidē
"Esmu māksliniece, nevis mediķe, tāpēc, gatavojot ziepes, vairāk domāju par lietotāju labsajūtu, nevis to ārstniecisko vērtību, lai gan dažādu zālīšu un augu iedarbība cilvēkiem ir zināma jau ļoti sen," atklāj Rita Pranča. "Piemēram, gribu pamēģināt, kas sanāks, ja ziepēm pievienošu ceļmallapas.
Dažkārt iedvesmojos arī no skaistiem dārziem, kāds, piemēram, ir manai māsai Kurzemē. Un kāpēc gan neizmantot to, ko var paņemt no rozes vai lavandas vai apvienojot to labākās īpašības? Dažreiz iedomājos, ka ziepes var atklāt arī kādas man tuvas vietas būtību. Tā kā dzīvoju Baldones novadā, man ir ziepes "Baldoniete" un "Baldonietis", kurās esmu izmantojusi tieši vietējos augus. "Baldonietes" radīšanā izmantoju dzērvenes, jo tuvākajā apkārtnē ir daudz purvu, bet "Baldonietim" izvēlējos priežu aromātu un ūdeni no vietējā sēravota," skaidro ziepju meistare.
Rita Pranča sola, ka Meistaru dienu apmeklētājus piektdien un sestdien pa trim stundām katru dienu gaidīs savās mājās, bet svētdien dosies uz Mencendarbes muižu, kur tiks rīkoti vietējie pirts svētki. "Uz meistardarbnīcām gan labāk būtu pieteikties jau laikus, jo varu uzņemt tikai noteiktu skaitu cilvēku," viņa piebilst.
Iepriekš:
Pasākums "Satiec savu meistaru!"" risināsies arī Pierīgas novados
