08.03.2017 10:45

Komentārs. Trīs atziņas no Briseles

Autore 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Komentārs. Trīs atziņas no Briseles arhīvs

Pateicoties Eiropas Komisijas vēlmei informēt dalībvalstu preses pārstāvjus par norisēm Briseles gaiteņos un aktualitātēm gan Eiropā, gan pasaulē, pagājušajā nedēļā Latvijas reģionālās preses žurnālistiem, tostarp "Rīgas un Apriņķa Avīzei", bija iespēja no tiešajiem avotiem uzzināt, kas tad šobrīd uztrauc stipro un līdz Breksitam vienoto Eiropu un kāda tai paredzama nākotne. Piedāvāju īsu ieskatu Latvijas "aktualitātēs".

Latvijai vajag cilvēkus. Izglītotus cilvēkus

Lai vai par kādu tēmu bija prezentācija, visi runātāji ar nolemtību uzsvēra vienu: Latvijas ekonomikas lielākā problēma ir demogrāfiskā situācija jeb cilvēku trūkums darbspējas vecumā. Turklāt šiem cilvēkiem jāpārkvalificējas un jāpiemērojas tirgus vajadzībām. Respektīvi, izglītības sistēma jāpielāgo reālajām vajadzībām – jāmāca tādas profesijas, kas tiešām nepieciešamas.


Latvijai ir cerība

Prezentācijās ar prieku sadzirdēju, ka 2018. gadā Latvija savā ekonomiskajā izaugsmē apsteigs Lietuvu un Igauniju. Arī darba algas mums pieaugšot, lai gan joprojām tās ir aptuveni 30 % no ES valstu vidējā līmeņa. Vienā ziņā gan mēs esam "līmenī" – bezdarbs pie mums ir pārējo ES valstu līmenī, tomēr mums jāveic nopietns darbs jaunatnes bezdarba samazināšanā. Lai gan šim mērķim jau iepriekš atvēlēta būtiska Eiropas nauda, Latvijai nav veicies ar tās apgūšanu.

Struktūrfondi būs pieejami

Ietekmējoties no Latvijas presē nemitīgi atkārtotā vēstījuma, ka Latvijai līdz 2020. gadam Eiropas nauda "jāgrābj, cik var", jo tās pēc tam vairs nebūšot, lūdzām augstu Eiropas Komisijas amatpersonu šo apgalvojumu pamatot. Lai gan citas viņa definīcijas, kas skaidroja Eiropas semestri un fiskālo disciplīnu, bija uztveramas tikai ekonomiski izglītotiem klausītājiem, šo atbildi viņš sniedza ļoti skaidri un saprotami: jābeidz izplatīt mītu, ka pēc 2020. gada Latvijai vairs nebūs Eiropas Savienības struktūrfondu atbalsta. Tas būs! Tikai jārēķinās, ka vairs ne tik liels, bet tas esot saistīts ar "Brexit", nevis kādu Latvijas "kļūdu" dēļ.

Uz jautājumu, kāpēc šāds mīts Latvijā joprojām ir dzīvs, amatpersona atzīmēja, ka mūsu valsts premjeram par šo būtu jāpauž skaidrāks vēstījums. Jāatzīmē, ka Kučinskis ir noliedzis šo mītu, bet acīmredzot pārāk klusi.

Ceturtā jeb bonusa atziņa: tas, ka Latvija pirmā no ES valstīm ratificēja CETA nolīgumu ar Kanādu, nepalikšot nenovērtēts no kanādiešu puses. "Viņi parādā nepaliks," apgalvoja viens no mūsu valsts parlamentāriešiem.

Nu, tad tik ieviešam rekomendācijas un gaidām augļus!