Ilustrācijai tika publicēti skaitļi, kas ir Valsts kases rīcībā un atspoguļo situāciju 2015. gadā. Saskaņā ar šo informāciju, Ķekavas novada iedzīvotāji par nekustamā īpašuma nodokli pašvaldībai ir parādā 673 226 eiro, Mārupes – 484 770 eiro, Olaines – 471 513 eiro, Garkalnes – 402 589 eiro, Stopiņu – 368 784 eiro, Carnikavas – 267 809 eiro, Ādažu – 241 503 eiro un Ropažu novads – 108 282 eiro.
To, cik mājsaimniecībām ir bijušas problēmas ar nekustamā īpašuma nodokļa nomaksu, var parēķināt, ja zināms, ka, piemēram, Ķekavas novadā par necilu mājiņu un nelielu zemes gabaliņu ap to nodoklis ir, sākot no 300 eiro, bet Mārupē – no 400 eiro. Jāņem gan vērā, ka pašvaldības saviem iedzīvotājiem palīdz, piešķirot dažādas atlaides par nekustamo īpašumu daudzbērnu ģimenēm, maznodrošinātajiem, politiski represētajiem. Salaspils pašvaldība ir panākusi pretī arī siltināto namu iedzīvotājiem.
Neiedziļināšos formulās, pēc kurām pašvaldība aprēķina nekustamā īpašuma nodokli saviem iedzīvotājiem, vien piebildīšu, ka pēdējo astoņu gadu laikā tas ir divkāršojies.
Viens no iemesliem, kāpēc nodoklis audzis, ir būtiski pieaugusī migrācija uz Pierīgu, kur saplūduši cilvēki gan no Rīgas, gan tālākiem valsts novadiem, cerot atrast labu darbu, skolu bērniem un puslīdz sakārtotu – tātad prognozējamu – vidi. Reiz kādas Pierīgas pašvaldības vadītājs strauji augošo loku ap Rīgu mazliet ironiski nosauca par "pēdējo pieturu pirms lidostas", bet kāds viņa kolēģis brīdināja, ka neskaidrības likumos un nodokļu likmēs var sašūpot šo šķietami stabilo dzīves telpu.
Jau kā sekas izaugsmei kādam, kurš plānoja nekustamā īpašuma nodokļa likmes, vienkārši ienāca prātā tās samērot ar zemes un māju tirgus cenām. Rezultātā vietējie iedzīvotāji, kuru mājiņai blakus uz lauka, kur kādreiz auga kartupeļi, sāka celties jaunas savrupmājas, sāka aizvien vairāk just to, kā pieaug rēķini par viņu ģimenes īpašumu.
Vai tas ir taisnīgi? Droši vien, ka ne. Pašvaldību vadītāji gan teic, ka nekustamā īpašuma nodokļa parāda dēļ nevienu no mājas izlikt vismaz pagaidām negrasās, taču neviens pat priekšvēlēšanu gaisotnē nav sacījis, ka tas nepieaugs vai – vēl labāk – tiks būtiski samazināts. Un te nav runa par pašvaldību piemērotajām atlaidēm.
Laiks rādīs, kā notikumi attīstīsies turpmāk, taču izskatās, ka slogs, ko Pierīgas pašvaldības nes kā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda dalībnieces, vieglāks nekļūs.
arhīvs
Katrs, kuram pieder kāds nekustamais īpašums – pils vai dārza būdiņa –, šajās dienās ir saņēmis ziņu no savas pašvaldības par to, kad un cik liels nekustamā īpašuma nodoklis šogad ir jāmaksā. Par to, gan mazliet citā aspektā, atgādināja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma", publiskojot datus, cik lielas summas par saviem nekustamajiem īpašumiem ir parādā "bagātās Pierīgas" novadu iedzīvotāji.