Tiesa, dažiem no ievēlētajiem nākamās vēlēšanas priekšsēdētāja amatā sagaidīt neizdevās. Pretī jauniem izaicinājumiem devās Krimuldas novada domes priekšsēdētājs Guntars Grīnvalds, un deputāti izlēma, ka viņa vietā jāatgriežas pašvaldību darbā rūdītajam Jurim Salmiņam. Tāpat arī Ķekavas novada domē tika atstādināts Valts Variks, atbrīvojot vietu Andim Damlicam. "Galma" apvērsumu pārdzīvoja Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks un Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica, kuri tika gāzti, bet drīz vien atgriezās amatā.
Apkopojot intervijās teikto, noskaidrojām, kas tad visvairāk ir rūpējis pašvaldību vadītājiem. Protams, ir atšķirības starp novadiem, kuros ik gadu pieaug iedzīvotāju skaits, pastāvīgi jāpalielina pirmo klašu skaits un jāceļ jaunas skolas, un novadiem, kuros jāuztraucas, lai vidusskolā varētu atvērt 10. klasi.
Taču daudz vairāk ir kopīgā. Tā kā lielākā daļa Pierīgas pašvaldību ir tās, kuras naudu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā iemaksā, novadu vadītāji intervijās neslēpa, ka nav apmierināti ar šo iemaksu lielumu. Turklāt bieži vien, lai novads attīstītos, dome ir spiesta ņemt kredītus. Lai sekmīgāk tiktu galā ar šo un citām Pierīgas problēmām, ir nodibināta Pierīgas pašvaldību apvienība. Malā palicis Babītes, Krimuldas, Mālpils, Stopiņu un Siguldas novads.
Babītes un Stopiņu novada mēri uzskata, ka savas iespējas vēl nav izsmēlusi Latvijas Pašvaldību savienība un Pierīgas Izglītības, kultūras un sporta pārvalde. Tikmēr Garkalnes novada mērs apgalvo, ka Pierīgas pašvaldību apvienībai vēl jāpieņemas spēkā, un uzsver, ka viņam ir pietiekami daudz iemeslu, lai nemaksātu dalības naudu Latvijas Pašvaldību savienībai.
Skaidrs, ka likumdevējiem un valdībai jau pārskatāmā nākotnē jādomā par līdzvērtīgu administratīvo teritoriju veidošanu visā valstī, lai augošajā Pierīgā jeb pēdējā pieturā pirms lidostas, kā to uzsvēra vairāki pašvaldību vadītāji, attīstība netiktu bremzēta. Bet tas jau būs nākamajos gados pēc pašvaldību un Saeimas vēlēšanām.
Jau visai drīz uzzināsim gan par novadu politiķu labajiem darbiem, gan nākotnes nodomiem, jo jau 4. februārī sāksies priekšvēlēšanu aģitācijas laiks, kam jūnija sākumā sekos vēlēšanas.
Intervijās neviens no pašreizējiem domes priekšsēdētājiem revolūciju pēc vēlēšanām savā novadā nesola. Skaidrs, ka domēs parādīsies jauni kadri, deputātiem būs jaunas idejas, priekšvēlēšanu laikā būs "troļļošanas" mēģinājumi un neliels "kompromatu kariņš", bet tas šoreiz nebūšot noteicošais faktors, kas vēlētājiem liks izšķirties, par kuru kandidātu balsot, par kuru ne. Mums, novados, visi deputāti pastāvīgi ir ļaužu acu priekšā, un viņi redz, ko esam, ko neesam izdarījuši, intervijās uzsvēra pašvaldību vadītāji.
Un vēl viņi teica, ka novadu dome nav politisko spēļu skatuve, bet vieta, kur risināt saimnieciskos jautājumus. Tā noteikti vajadzētu būt, bet demokrātija jau nenozīmē vienprātību.
Andrejs Ence: Cilvēki izvēlas dzīvot Pierīgā – pēdējā pieturā pirms lidostas
Karina Putniņa Baldonē: Visu izšķirs personības, nevis partiju saraksti
Daiga Jurēvica: Kādam ir jābūt nelokāmam
Garkalnes mērs Bauze-Krastiņš: Savējie pazīst, svešajiem vienalga
Inčukalna mērs Aivars Nalivaiko: Vēlētājam labāk nemelot
Ķekavas mērs Andis Damlics: Nākamās vēlēšanas neko būtiski nemainīs
Aleksandrs Lielmežs: Kamēr kartes nav pārzīmētas, Mālpils novads dzīvo
Mārupes mērs Mārtiņš Bojārs: Līdz šim paveiktais ir komandas darbs
Olaines mērs Andris Bergs: Domājam par saviem iedzīvotājiem, nevis tūristiem
Ropažu mērs Zigurds Blaus: Vidusskolai un ceļiem jābūt kārtībā!
Salaspils mērs Raimonds Čudars: Pirms vēlēšanām ies vaļā troļļošana
Ervīns Grāvītis: Saulkrasti maksā par attīstību
Sējas novada mērs Guntis Liepiņš: Nesolīšu, bet strādāšu