Žurnāls "Time" kļūdījās, gada cilvēka titulu piešķirot Donaldam Trampam. Ir skaidrs, ka 2016. bija Krievijas prezidenta Vladimira Putina gads.
Uzbrukumi ASV vēlēšanām parādīja, ka tāda pati iejaukšanās, iespējams, sagaidīs arī svarīgākās vēlēšanas Eiropā 2017. gadā, ieskaitot Nīderlandi, Vāciju un Franciju. Pagātnē piedzīvotie kiberuzbrukumi Eiropā ir baisi līdzīgi Krievijas īstenotajiem uzbrukumiem ASV Demokrātu nacionālajai komitejai.
2015. gadā ar Krieviju saistīta hakeru grupa ielauzās Vācijas Bundestāga datorsistēmās, nozaga slepenus failus un nodeva tos publicēšanai "Wikileaks". Vācijas Federālais konstitūcijas aizsardzības birojs ir apsūdzējis Krieviju par vairākiem līdzīgiem uzbrukumiem Vācijas valdības datorsistēmām. Arī 2015. gada novembrī Eiropas Komisija piedzīvoja plašu kiberuzbrukumu, kura īstenotāji netika atklāti.
Kiberuzbrukumi ir tikai viens elements daudz plašākajā hibrīdkarā, ko Krievija īsteno pret Rietumiem. Krievija ir arī atbalstījusi labējās nacionālistu un populistu kustības Eiropā, piemēram, piešķirot aizdevumus Marinai Lepēnai no Francijas Nacionālās frontes, vai arī nodrošinot Lielbritānijas Neatkarības partijas politiķiem iespēju runāt labākajos raidlaikos Krievijas valsts sponsorētajā televīzijas tīklā "Russia Today".
Baraks Obama atbildēja Putina uzbrukumiem ASV demokrātijai, taču viņam vajadzēja rīkoties daudz ātrāk un darīt ko vairāk. Eiropieši var nemaz necerēt uz Trampa administrācijas palīdzību šajā jautājumā. Trampa galvenais stratēģis Stīvens Banons ir atklāti piedāvājis Lepēnai palīdzību nākamajās Francijas prezidenta vēlēšanās pavasarī.
Krievijas oficiālie ziņu avoti atzīst, ka 2016. gadā valsts iztērējusi 1,2 miljardus eiro ārvalstu mediju kampaņās. Eiropas Savienībā uzradies tūkstošiem maldu ziņu interneta vietņu, un daudzām no tām ir neiespējami noskaidrot īpašnieku. Jau 2014. gadā Ungārijā dezinformācijas portālu skaits dubultojās, savukārt Čehijā un Slovākijā šobrīd 42 jaunas dezinformācijas mājaslapas maitā ES informācijas ekosistēmu. Mazāk slepeni Kremlis iztērējis simtiem miljonu dolāru, sponsorējot tādus propagandas kanālus kā "ziņu" aģentūru "Sputnik".
Krievijas dezinformācijas kampaņas mērķis ir iedragāt ticību Rietumu demokrātijai. Viena no metodēm ir sociālo mediju "troļļu" izmantošana. Sociālie tīkli tiek izmantoti Krievijas stratēģiskajiem mērķiem: savas vēstures interpretācijas izplatīšanai, kuras galvenā vadlīnija – ka Krievija viena pati uzvarēja Otrajā pasaules karā; konspirācijas teoriju izplatīšanai, kam nereti piebalso arī Eiropas un ASV nacionālisti, proti, ka karš Ukrainā ir Rietumu vaina; realitātes noliegšanai, piemēram, neatzīstot faktu, ka Krievijas karaspēks atrodas Krimā un Ukrainā.
Lai aizstāvētos pret šiem uzbrukumiem, Rietumiem jāveicina mediju brīvība, caurskatāmība un jāievieš juridiski instrumenti, kas ļautu aizvērt sistemātiskas dezinformācijas kanālus. Apsveicami, ka ES nesen palielināja finansējumu Eiropas Ārējās darbības dienesta "StratCom" komandai, kuras mērķis ir atklāt un atspēkot dezinformāciju. Taču ES un NATO vajadzētu gūt mācību no ASV vēlēšanām, stiprinot kolektīvo Eiropas kiberaizsardzību un mudinot dalībvalstis palielināt savas spējas pretoties kiberuzbrukumiem. Politiskajā retorikā Putinam jāliek saprast, ka iejaukšanās ārvalstu vēlēšanu procesos radīs smagas sekas Krievijas ekonomiskajām interesēm.
Paralēli politiskajām aktivitātēm privātajam sektoram un sabiedriskajām organizācijām kopīgi jārūpējas par to, lai ziņas internetā būtu patiesas, precīzas un objektīvas. Piemēram, Krievijai nācās slēgt "Sputnik" kanālu zviedru valodā, jo zviedru mediji nepatērēja tā produktus.
Eiropieši nedrīkst ieslīgt pašapmierinātībā par savu brīvo presi. Rietumu demokrātijām ir sācies sarežģīts laiks, un Krievija vairs nespēlē pēc tiem noteikumiem, ko tā ievēroja pat drūmākajā tā sauktā aukstā kara laikā. Putins aktīvi pielieto hibrīdkara metodes pret Rietumiem, un mēs to tikai tagad sākam pa īstam apjaust. Ir pienācis laiks aizstāvēt savas vērtības.
Tulkojusi Marta Dzintare
Copyright: "Project Syndicate", 2016 – Russia's Hybrid War Against the West