13.01.2017 10:51

FOTO: Riekstukalnā ziemas priekiem vārti vaļā

Autors 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Rīgas tuvums ir Baldones Riekstukalna slēpošanas trašu lielākais pluss. Dienās, kad ir neliels sals un spīd saule, šeit ierodas vairāki simti slēpotāju. Rīgas tuvums ir Baldones Riekstukalna slēpošanas trašu lielākais pluss. Dienās, kad ir neliels sals un spīd saule, šeit ierodas vairāki simti slēpotāju. Einārs Binders

Laikapstākļi šoziem ir bijuši krasi atšķirīgi – no siltuma rekordiem līdz pat mīnus 20 grādiem tūlīt pēc Jaungada lietavām. Taču nu jau vairākas dienas tie ir piemēroti visām tradicionālajām ziemas nodarbēm – slidošanai, slēpošanai un zemledus makšķerēšanai.

Lai pārliecinātos, kas notiek iecienītākajās Pierīgas slēpošanas trasēs, "Apriņķis.lv" devās uz Riekstukalnu Baldonē, jo tas atrodas salīdzinoši netālu no Rīgas. Vairākas nobrauciena trases slēpotājus darbdienās šeit gaida no pusdienlaika, un slēpošanas trases darbojas līdz pusnaktij. Atšķirīgi ir darbalaiki nedēļas nogalēs. Kā ievērojām, pat darbdienas vidū atrast brīvu vietu mašīnai Riekstukalna autostāvvietās nebija tik viegli.


Riekstukalna slēpošanas trašu sniega lielgabalu galvenais operators Kristaps Bērziņš pastāstīja, ka interese par kalnu slēpošanu cilvēkiem, īpaši jau Rīgā, sākas, tiklīdz uzsnieg pirmais sniegs. Baldones Riekstukalnā sniega lielgabali šogad tikuši iedarbināti 3. janvārī, kad temperatūra nokritusies zem mīnus trim grādiem un laika prognozes solījušas vēl lielāku salu un snigšanu.

"Dabīgais sniegs der tikai skaistumam. Lai varētu slēpot, uz kalna nogāzēm ar sniega lielgabaliem ir jāizveido apmēram 60 centimetru bieza, ar īpašu sniega traktoru noblietēta mākslīgā sniega kārta. Ja tik bieza kārta būtu jāizveido no dabīgā sniega, nāktos gaidīt, kamēr uzkrīt četrus metrus bieza sniega sega. Lai uz kalna nogāzes izveidotu kvalitatīvu slēpošanas trasi, ir jāstrādā divas diennaktis."

Kristaps ar mākslīgā sniega ražošanu nodarbojas jau devīto ziemu. Dažkārt sezona bijusi tikai mēnesi gara, bet dažkārt tā ilgusi pat 120 dienu, ko var salīdzināt ar slēpošanas sezonas ilgumu Alpos.

Runājot par slēpotājiem, kuri jau ilgstoši izvēlas Baldones Riekstukalna trases, viņš teic, ka ir prieks redzēt jau gadiem pazīstamas sejas, un nekādu vecuma vai pieredzes ierobežojumu slēpotājiem nav. Viņš esot redzējis uz slēpēm gan trīs gadus vecus mazuļus, gan seniorus.

Visiecienītākais laika sprīdis, kuru cilvēki izvēlas pavadīt uz kalna, ir trīs stundas. Uz ilgāku laiku biļetes tiek pirktas nedēļas nogalēs, kad šeit sarodas arī lietuvieši. Ik dienu paslēpot ierodas vairāki simti cilvēku. Izturīgākie slēpojuši arī tad, kad laiks bijis ļoti auksts.

"Ir slēpotāji, kuri šeit veic pirmos nobraucienus instruktoru pavadībā, bet gadās arī tādi, kas gāž lejā no kalna jau pirmajā reizē. Diemžēl pārgalvība un neprasme beidzas ar kritieniem un sasitumiem. Ne jau velti Riekstukalna kompleksā ik dienu dežurē mediķis, bet ir reizes, kad jāsauc arī neatliekamā medicīniskā palīdzība. Sekojam līdzi tam, lai kāds nelaižas lejā no kalna alkohola reibumā," saka Kristaps.

Vēl viņš teic, ka pēdējo piecu gadu laikā arvien vairāk kļūst snovborda cienītāju. Ir padomāts arī par distanču slēpotājiem. Tiek solīts, ka jau nedēļas nogalē sāks darboties apgaismota distanču slēpošanas trase.