Pirmais gadījums noticis ASV, Atlantā, bet otrs tepat – pie lielveikala Rīgā. Atlantā āra temperatūra bijusi 32 grādi pēc Celsija, un pēc septiņu stundu pārkaršanas gandrīz divus gadus vecais bērns nomiris. Rīgā temperatūra nav izmērīta, bet tiešie saules stari bērnu uzkarsējuši tā, ka viņš skaļi raudājis, intensīvi elpojis un āda bijusi sarkana.
ASV gadījums ticis izmeklēts divus gadus, un prokurors pierādījis, ka tēvs bērnu vēlējies tīši nonāvēt, ko gan viņš, gan viņa sieva noliegusi. Toties Rīgas gadījumā kriminālizmeklēšana vai cita veida izmeklēšana par bērnu vecāku atbildību netika veikta, vietējās pašvaldības Administratīvās komisijas Bērnu lietu apakškomisija katram vecākam vien piesprieda 50 eiro naudas sodu. Turklāt situācija tika "atrisināta" turpat stāvlaukumā. Tā teikt – labi, ka dzīvs, tad jau viss kārtībā.
Vērts atzīmēt: bērna tēvs, ieraudzījis, ka policisti izsituši viņa automašīnai logu, lai izceltu bērnu svaigā gaisā, kļuvis agresīvs, nelaidis bērnam klāt mediķus un solījies tiesāties par radītajiem zaudējumiem. Īpaši "attaisnojošs" ir šīs ziņas beigās publicētais skaidrojums: "Pārrunu laikā ar vecākiem nekas neliecināja, ka viņi būtu alkohola reibumā vai kā citādi varētu kaitēt bērnam, tādēļ nepilnus četrus mēnešus vecais zīdainis nodots abu aprūpē."
Tāda, lūk, sistēma. Nesaku, ka Rīgas gadījumā vecākiem būtu jāpiespriež mūža ieslodzījums, jo ASV tas tika darīts tāpēc, ka tika pierādīts – bērna tēvs veicis tīšas darbības, turklāt amerikāņu izmeklētāji atklājuši, ka viņš pirms tam meklējis informāciju internetā par to, cik ilgi jākarsējas saulē, lai zaudētu dzīvību.
Kas notika zīdaiņa vecāku galvā brīdī, kad iepirkšanās Rīgas lielveikalā, turklāt abiem kopā, bija svarīgāka par bērna veselību? Un – kas tajā brīdī, kad izsistais logs bija lielāks zaudējums nekā izglābtais bērns?
Pozitīvā ziņa par labu Latvijai šajā stāstā ir tā, ka Atlantas gadījumā nav minēts nekas par to, kāpēc septiņu stundu laikā neviens garāmgājējs nebija pamanījis mašīnā bērnu, toties Rīgas gadījumā fiksēta bērna atrašanās automašīnā tikai pusstundu, jo to pamanījis kāds veikala apmeklētājs un satraukti ziņojis policijas patruļai. Tātad neesam vienaldzīgi. Labi, ka arī pret svešu bērnu...
P.S. Ja domājat, ka pusstunda karstā saulē nav pietiekami ilgs laiks, lai zaudētu dzīvību, varu apliecināt: kāds mans paziņa atstāja savu suni mašīnā ar mazliet atvērtu logu uz stundu, bet suņa dzīvību glābt neizdevās...
arhīvs
Otrdien ar minūtes starplaiku kādā no mūsu ziņu portāliem izlasīju divas ziņas. To virsraksti neļāva palikt vienaldzīgai. Viens vēstīja: "ASV par bērna tīšu pamešanu automašīnā tēvam piespriež mūža ieslodzījumu", otrs: "Par zīdaiņa atstāšanu sakarsušā automašīnā vecākiem piemēro 100 eiro sodu".