Lietu būtība
Pirmkārt, vajag saprast, ka ir trīs līmeņu – nacionālās, NATO un ES – pielaides. Otrkārt, vai mēs zinām un saprotam, kā darbojas pielaižu izsniegšanas un atņemšanas sistēma? Vai mēs ticam, ka tā darbojas labi un objektīvi? Daži fakti un jautājumi pārdomām.
1. Kas veidoja Latvijas Jūras spēkus (JS)? Latviešu izcelsmes JS virsnieki, kuri ieguvuši militāro izglītību PSRS laikos. Daudzi no viņiem vēlāk papildus mācījās arī Rietumvalstu militārajās iestādēs.
Piemēram, vecākie virsnieki: Ilmārs Leščinskis, kas bija arī Baltijas valstu BALTRON eskadras komandieris un Latvijas JS komandieris, Andrejs Zvaigzne, kas pat divas reizes mācījās ASV, Aleksandrs Pavlovičs, kas mācījās ASV, bija Latvijas JS komandieris utt. Sarakstu var turpināt, bet kas viņiem ir kopējs? Visus "aizsteidzināja" no aktīvā dienesta, jo pamatā bija pielaižu jautājums. Izņēmums ir Gaidis Zeibots, kam sieva ir latviete atšķirībā no daudziem citiem PSRS laika virsniekiem, kuri dienēja dažādās vietās un, dabīgi, tur arī veidoja ģimenes.
2. Jānis Ādamsons, kas, veidojot JS, bija štāba priekšnieks, vēlāk Robežsardzes komandieris, iekšlietu ministrs un tagad Saeimas deputāts, bet ar nepamatotu plašsaziņas līdzekļos izteiktu versiju, ka viņam netiks izsniegta pielaide. Kam ir tiesības nākt ar tādu paziņojumu? Ar paziņojumiem par pielaides neiegūšanu 12. Saeimas vēlēšanu kampaņas laikā par konkurentiem izteicās arī daži politiķi. Kas viņus ir pilnvarojis nākt klajā ar tādiem paziņojumiem? Vai kāds ir sodīts par tādu rīcību?
3. Bijusī Valsts kancelejas ilggadējā vadītāja Elita Dreimane zaudēja pielaidi, kad viņas redzējums par bankas "Citadele" pārdošanas procedūrām nesakrita ar vadošās partijas redzējumu šajā jautājumā. Iespējams, tā ir "nejauša" sakritība. Domāju, ka "nejauša" sakritība bija arī tam, ka diviem ministriem, kuri neatbalstīja vai varēja neatbalstīt plānotās bankas "Citadele" pārdošanas procedūras, netika piešķirtas pielaides.
4. Latvijas "čekas maisi" atrodas Satversmes aizsardzības biroja (SAB) telpās un aizsardzībā. Pieeja tiem pat speciāli veidotai komisijai ir liegta vai apgrūtināta. SAB direktors Jānis Maizītis Saeimā skaidroja, ka pētniekiem ir jāiegūst pielaide valsts noslēpumam un tad viņi varēs ierasties Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā un iepazīties ar tiem materiāliem, kuri ir pieejami saskaņā ar likumu. Tomēr pētniekiem netiks rādīta VDK kartotēka, jo tā nav publiski pieejama.
Kurš un kādēļ Latvijā pretojas arhīvu atvēršanai?
5. "WikiLeaks" savulaik publicēja, ko runā politiķi oficiāli un ko ziņo savām valstīm. Internetā var atrast ziņojumu, ka pēc slēgtās Latvijas Drošības padomes sēdes viens no tās dalībniekiem noziņo ASV vēstniecībā par tajā runāto. Kādas tam bija sekas? Nekādas.
Tādu jautājumu sarakstu varētu turpināt, bet pateikšu arī par savu pieredzi šajā jomā. PSRS laikos man nebija augstākās pielaides. Tas man bija saprotams, jo biju no represētajiem, bet man atļāva strādāt ar slepeniem projektiem. "Smadzenes" vajadzīgas visām varām.
Latvijā biju viens no Nacionālās aizsardzības akadēmijas (NAA) dibinātājiem, biju NBS Apvienotā štāba priekšnieks, un man bija augstākā līmeņa pielaide. 2005. gadā man palika 60 gadi, un es aizgāju pensijā. Atbilstoši likumam varēja jau ļaut nodienēt MK apstiprināto laiku rektora amatā. Tad parādījās ziņa, ka man atņemta pielaide. Mani dzimšanas dienā apsveica Igaunijas koledžas rektors, kas vēlāk kļuva par Igaunijas Bruņoto spēku komandieri. Es viņam jautāju par pielaidi, un atbilde bija vienkārša – viņam nekādas pielaides nav, kādēļ rektoram pielaide?
Es paliku strādāt NAA kā Aizsardzības zinātņu centra (AZC) vadītājs un profesors. Pēc kāda laika no NATO Transformācijas štāba saņēmu piedāvājumu strādāt ar viņiem CD&E WG darba grupā, kas veidoja priekšstatu par pasaules komplekso nākotni. Vēlāk man piedāvāja strādāt arī NATO ģenerālsekretāra padomnieku grupā. Papildus biju Latvijas pārstāvis ES darba grupā par kosmosa un drošības jautājumiem.
Man noformēja gan NATO, gan ES, gan Latvijas pielaides. Mani ievēlēja 11. Saeimā un, lai darbotos vienā no Saeimas komisijām, man noformēja sarkano pielaidi. Tad Saeimā man pateica, ka komisijas vadītāja pateikusi, ka pielaide nav vajadzīga un lūdza to nodot. Nodevu. Mani ievēlēja 12. Saeimā, un, tikko uzsākām darbu Saeimā, "Delfos" parādījās ziņa, ka man netiks izsniegta pielaide. Tas pats jautājums – kurš ir pilnvarojis plašsaziņas līdzekļus tādiem paziņojumiem? Vai kāds par to dos skaidrojumus, tiks sodīts? Neesmu naivs. NĒ.
ES tiesu eksperti ir norādījuši par Latvijas pielaižu sistēmas neatbilstību cilvēktiesību prasībām. Jābūt iespējai vai līdzsvaram starp apsūdzību un aizstāvību.
Secinājumi
1. Kam ir izdevīgi tas, ka, piemēram, aizsardzības struktūrās praktiski neļauj strādāt profesionāļiem? Vai tas nerada rūgtumu cilvēkos, kuri nepamatoti apvainoti valsts neuzticībā?
2. Kam ir izdevīgi, ka parlamentārā valstī ieceļ un faktiski noņem no amatiem drošības struktūras vai politiķi caur šīm struktūrām?
3. Vai nav dīvaini, ka Saeimas deputātus ierobežo viņu darbībā, neizsniedzot pat Latvijas valsts pielaidi. Vai vēlētājiem tiek paskaidrots, ka jūsu ievēlēts deputāts nevar pildīt savu solījumu un jūsu vēlējumus, jo viņam neoficiālie valsts vadītāji to neļaus.
Kas jādara?
Vajag spert pirmo soli un kaut vai nedaudz loģiski sakārtot normatīvo aktu bāzi. Sāksim ar likumu – daži formāli priekšlikumi.
Izdarīt likumā "Par valsts noslēpumu" šādus grozījumus:
9. pantā:
papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:
"(11) Speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam nav nepieciešama:
1) Saeimas deputātiem, stājoties amatā pēc svinīgā solījuma došanas un saistībraksta par to, ka deputāts apņemas saglabāt un nelikumīgi neizpaust valsts noslēpumu, parakstīšanas;
2) amatpersonām, kuras ir ievēlētas, ieceltas vai apstiprinātas Saeimā, pēc saistībraksta par to, ka amatpersona apņemas saglabāt un nelikumīgi neizpaust valsts noslēpumu, parakstīšanas";
papildināt pantu ar 3.2 daļu šādā redakcijā:
"(32) Šī panta trešās daļas noteikumi neattiecas uz šī panta 11 daļā minētajām personām."
12. pantā:
papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:
"(11) Tiesības izmantot valsts noslēpumu šī likuma 9. panta 1.1 daļā minētajām personām ierobežo amata pilnvaru termiņš";
izteikt trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Pieeja valsts noslēpumam un tiesības to izmantot savu amata (dienesta) pienākumu veikšanai, ja nav šī likuma 9. panta trešajā daļā noteikto ierobežojumu, pēc amata ir:
1) Zemessardzes komandierim;
2) Militārās izlūkošanas un drošības dienesta priekšniekam;
3) Drošības policijas priekšniekam."