Ja nu kāds krievs, ukrainis, lietuvietis vai kādai citai tautībai piederošs cilvēks sūdzējās par grūtībām latviešu valodas apguvē, tad tur iezīmējās divas līnijas: pirmā bija sarežģītā gramatika, otrā – pašu latviešu pakalpīgā vēlme runāt valodā, kurā uzrunāts – tātad, krievu. Bet nav izslēgts, ka mums patiktu runāt ne tikai krievu, bet arī angļu valodā, lai gan ārzemniekam varbūt patiktu kādu teikumu savirknēt latviešu valodā.
Pētījums, protams, ir pētījums, bet ap to laiku rudens pusē sabiedrībai radās jautājums: vai latviešu politiķiem, piemēram, televīzijā uz jautājumu krievu valodā noteikti būtu jāatbild krieviski, jo ir taču subtitri, kuros parādītos jau iztulkots politiķa sacītais. Tāpat varētu rīkoties arī krievu valodā pārraidītajos raidījumos, jo ne jau visi latvieši prot krievu valodu. Tā domāja arī "Rīgas un Apriņķa Avīzes" aptaujātie Pierīgas iedzīvotāji Salaspilī, kur par divvalodību nebūtu jābrīnās.
Protams, dienu ritumā gan pētījums, gan aptaujā paustās atziņas bija piemirsušās, bet pavisam nesen no Valsts prezidentam piesaistītu ekspertu puses nāca atziņa: "Labu piemēru rāda tie politikas veidotāji un ierēdņi, kuri ar krievvalodīgajiem medijiem runā to auditorijas vairākuma valodā."
Šie eksperti ir sabiedrībā pazīstami cilvēki, speciālisti gan ne gluži no valodnieku aprindām, jo citādi taču viņi zinātu, ka valsts valodu neprot tikai viens no desmit cittautiešiem un šī viena dēļ nebūtu jēgas mocīties pietiekami sarežģītājā krievu valodā, jo diezin vai par angļu valodu tur kāds domāja.
Iespējams, šis teikums tika laists apgrozībā pēc tam, kad Valsts prezidents bija izteicies, ka "Latvijā dzimušiem nepilsoņu bērniem būtu jākļūst par Latvijas Republikas pilsoņiem līdz ar piedzimšanas brīdi. Mums jābeidz radīt aizvien jaunus neesošas valsts pilsoņus un bijušās PSRS valsts piederīgos."
Iespējams, šis prezidenta plāns varētu būt ieguldījums vienotas politiskās nācijas veidošanā, bet, vai tas attiektos arī uz divu valodu lietošanu publiskajā telpā, ir pamatotas šaubas, iespējams, tā būtu pat uzspļaušana pašu pieņemtiem likumiem. Turklāt vēl jau nav aizmirsušās tās mieles, kas palika pēc 2012. gada referenduma par izmaiņām Satversmē, kas arī krievu valodai piešķirtu valsts valodas statusu.
ekrānšāviņš no lsm.lv
Šogad septembrī iznāca piedalīties Latviešu valodas aģentūras rīkotajā pasākumā žurnālistiem "Valodas vēstnieku brokastis", kurā viens no dienaskārtības punktiem bija pētnieku pārskats par latviešu valodas situāciju Latvijā. Cita starpā viņi bija noskaidrojuši, ka 90 procentu Latvijā dzīvojošo cittautiešu valsts valodu prot.