Spekulācijas par to, kāda būs D. Trampa piekoptā ārpolitika un iekšpolitika, ir skarbas, bet diezgan bezjēdzīgas. Priekšvēlēšanu kampaņa un valsts vadīšana ir divas dažādas lietas, un nav pamata domāt, ka D. Tramps valsts vadīšanai izmantos tādu pašu pieeju kā priekšvēlēšanu kampaņai. Turklāt vēl nezinām, kas būs viņa galvenie padomdevēji un cik veiksmīgi viņi spēs sastrādāties.
Taču pa vidu visām šīm neskaidrībām ir dažas lietas, ko zinām. Skaidrs ir tas, ka D. Trampu sagaidīs daudzi starptautiski izaicinājumi. Protams, nekas nevar pārspēt Aukstā kara periodu, taču problēmu ir tik daudz un tik sarežģītas kā vēl nekad modernajos laikos.
Saraksta augšgalā būs Tuvo Austrumu jautājums, nemieri un varas dalīšana Sīrijā, Irākā, Jemenā un Lībijā. Vienošanās ar Irānu kodolieroču jautājumā labākajā gadījumā atrisina vienu problēmas šķautni, bet arī ne uz ilgu laiku. "Islāma valsts" var zaudēt teritorijas, bet kopā ar citiem grupējumiem tā tik un tā radīs terorisma draudus arī turpmāk. Lielā bēgļu plūsma ir ne tikai cilvēciska traģēdija, bet arī ekonomisks un stratēģisks slogs Eiropai un Tuvo Austrumu valstīm.
Arī Eiropa saskaras ar daudziem nopietniem izaicinājumiem, to skaitā ar Krievijas agresiju Ukrainā, "Brexit" sekām, populisma pieaugošo popularitāti un zemo ekonomisko izaugsmi. Turcija ir īpaša problēma, ņemot vērā tās pieaugošo autoritārismu valsts iekšienē un neparedzamo ārpolitiku. Fakts, ka Sīrijas kurdi izrādījušies Amerikas labākie sabiedrotie cīņā pret "Islāma valsti", vēl vairāk sarežģī turpmāko ASV ārpolitikas lēmumu pieņemšanu.
Austrumāzijas stabilitāti apdraud Ķīnas izaugsme un stratēģiskās ambīcijas, Ziemeļkorejas militārās aktivitātes un dažādi strīdi par teritoriālo piederību. Dienvidāzijā pastiprinās spriedze starp Indiju un Pakistānu, divām konkurējošām kodolieroču valstīm ar senu konfliktu vēsturi. Tikpat neskaidra ir Afganistānas nākotne, kur vairāk nekā desmit gadus ilgusī starptautisko spēku klātbūtne nav spējusi izveidot stabilu valdību un iznīcināt "Taliban" un citus bruņotos grupējumus.
Amerikas kaimiņos Venecuēlā vērojamas daudzas sabrukušas valsts pazīmes. Arī Āfrikā daudzas valstis pārņēmis pilsoņu karš, nabadzība, terorisms un varas nespēja sakārtot savas valstis. Turklāt starptautiskā mērogā reti kurš starptautisks likums darbojas, arī sodus nav iespējams piemērot par šo likumu pārkāpšanu, piemēram, kiberuzbrukumu gadījumos.
Lai arī priekšvēlēšanu kampaņa nav tas pats, kas valsts vadīšana, D. Trampa kampaņas laikā izteiktie solījumi radīs papildu grūtības lēmumu pieņemšanā. Veidojot priekšvēlēšanu kampaņu uz "Amerika vispirms" platformas, D. Tramps radījis šaubas ASV sabiedrotajos, vai ir vērts turpināt uzticēties ASV kā spēcīgākajam sabiedrotajam. Acīmredzamā novēršanās no Transatlantiskās sadarbības līguma ir radījusi nemieru Āzijā un Dienvidamerikā, jo nav skaidrs, vai uz ASV varēs joprojām paļauties kā uz globālās tirdzniecības karognesēju, vai arī tā ies protekcionisma virzienā. D. Trampa daudz kritizētā Meksika saskarsies ar daudzām ekonomiskām un imigrācijas problēmām.
Topošais prezidents un viņa komanda tiks pakļauti lielam spiedienam atrisināt šīs problēmas pēc iespējas ātrāk, bet labāk nesteigties. Tuvāko mēnešu prioritāte ir nokomplektēt jaunās administrācijas sastāvu, kas nozīmē vairāk nekā 4000 darbavietu aizpildīšanu. Jaunajai administrācijai būs jāiemācās sastrādāties un jāpārskata esošie politikas virzieni, pirms uzsākt ko jaunu. Daudz uzmanības tiks pievērsts jaunās administrācijas paveiktajam pirmajās 100 dienās, taču nav nekā īpaša pirmajās 100 no 1460 dienu ilgā prezidenta darba termiņa. Labāk izdarīt lietas pareizi, nevis izdarīt tās līdz nākamajai otrdienai.
Citu valstu vadītāji un ASV sabiedrotie rīkotos gudri, ja ne tikai vērotu un gaidītu, kamēr jaunā administrācija iestrādāsies, bet domātu, ko vēl varētu darīt kopējās aizsardzības stiprināšanai. Viņi varētu dalīties ar idejām, kā vislabāk rīkoties attiecībās ar Krieviju, Ķīnu, "Islāma valsti", Ziemeļkoreju un Irānu. Tāpat viņi var sākt domāt par to, kā saglabāt un veicināt globālās tirdzniecības attīstību situācijā, kad ASV vairs nav tās karognesējs. Šajā jaunajā ērā līdzsvaru starp globālo kārtību un haosu noteiks ne tikai ASV darbības. Aizvien pieaugoša ietekme būs tam, ko darīs pārējie ASV sabiedrotie.
Tulkojusi Marta Dzintare
Copyright: Project Syndicate, 2016 – America and the World in Transition