Tāpēc, ka ir apnicis – apnicis liekulīgais politkorektums, apnikuši meli, apnikušas neloģiskās cilvēktiesību, feministu un citu absurdu sabiedrisku konstrukciju uzspiestie domāšanas veidi.
Varbūt pārāk iedomīgi, tomēr uzdrošinos apgalvot, ka vairums balsotāju saprot – Tramps nav labais zellis, Tramps nav labs prezidents, Tramps nav godīgs cilvēks, nav krietns politiķis, taču politkorektuma un pašcenzūras iestīpotajā alus muciņā vairs negribas dzīvot tik ļoti, ka, laužoties no tās ārā brīvībā, noder arī Tramps kā karognesējs.
Bez šaubām tas, kas šobrīd nāk ārā no muciņas, ir putas, – nederīgas dzeršanai un labai alus baudīšanai, taču tā tomēr ir izlaušanās brīvībā. Brīvībā no veiksmes stāstiem, no meliem par starptautisko finanšu korporāciju filantropiju, no stāstiem par ārvalstu investoru pārākumu pār pašmāju uzņēmējiem, no feministu uzspiestajiem priekšstatiem par baltu vīrieti kā varmācības simbolu, no liekulības tās viskrāšņākajās izpausmēs, no stāstiem par brīvo presi, kurai vārda brīvība ir svarīga tikai līdz robežai, kad sākas citāda viedokļa ignorance un atraidīšana.
Tiktāl par Ameriku. Bet mēs dzīvojam mūsu valstī, mums jādomā ar savu galvu. Un kā tad pie mums? Vai ļausim politkorektuma meliem radīt arī mūsu valstī Trampa kungam līdzīgu politiķu nākšanu pie varas? Vai nostīposim ar liekulības stīpām mūsu alus muciņu tiktāl, lai tā vienā brīdī ir gatava uzsprāgt?
Paldies Dievam, dzīvojam relatīvi brīvā zemē – mūsos vēl ir veselīgs Eiropas Savienības birokrātijas un citu nejēdzību kritiskais gars, mēs drīkstam no teātra skatuves kritizēt centrālās bankas vadītāju, mēs uzdrošināmies iebilst pret ideju par globālisma pārākumu pār mūsu valsts nacionālajām interesēm, mūsu politiķi (pat atrodoties valdībā) ir atļāvušies pateikt, ka ir netaisnīga restitūcija tikai attiecībā uz vienu nāciju, politiķi iebilduši un turpina iebilst, aizstāvot tautas vēlmi savā zemē neuzņemt un neuzturēt ekonomiskā labuma meklētājus, mēs esam spējuši iebilst feministu uzspiestajai ideoloģijai, aizstāvot nedzimušu bērnu slepkavības, mēs drīkstam iebilst pret vēlmi totāli kontrolēt pilsoņus un viņu privātumu.
Protams, šīs un citas iebildes nav ne skaļas, ne pamanāmas – par sabiedrības naudu uzturētie mediji par to izvēlas vai nu paust nosodījumu, vai klusēt. Taču šī brīvības druska ir tā, kas mūs sargā no izvēles pēc jebkā, lai tikai atbrīvotos no iestīpojuma nospriegotā muciņā. Politiskā un ekonomiskā ērtuma vārdā platais politkorektuma ceļš ne vienam vien vadītājam liek izšķirties par labu tolerancei, iecietībai un atvērtībai (šo labo vārdu kropļojošajā izpratnē). Taču ļoti gribētos cerēt, ka Trampa kunga kā sprāgstošas alus muciņas efekts nebūs kā paraugs mūsu politiskajai elitei, kas spēs ne tikai secināt, bet arī atbilstoši rīkoties.
ASV prezidenta vēlēšanās uzvarējis Donalds Tramps