Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

To, vai šī šķelšanās iezīmēs arī partijas sabrukuma sākumu un Kaimiņa kā politiķa beigas, rādīs laiks. Protams, pastāv iespēja, ka viņš piecelsies, atkopsies un mēs par viņu vēl dzirdēsim, taču tas, ka Kaimiņš nav nekāds latviešu Donalds Tramps, tagad beidzot ir skaidrs, šķiet, nu jau visiem. Un tas nozīmē, ka Trampa politiskā niša mūsu valstī joprojām ir brīva un pacietīgi gaida, kad to kāds ieņems.

Par to, ka agri vai vēlu patiešām arī ieņems, diskusiju, liekas, nav. Taču ne par Trampu, bet Kaimiņu ir šis stāsts. Tas, kas visā šajā jampadracī pārsteidza visvairāk, bija, ka Kaimiņš uz šī no partijas aizejošo valdes locekļu fona izskatījās pēc ieturēta, pieklājīga un flegmatiska pragmatiķa. Jo netīrās veļas mazgāšana tādā mērogā, kā to paveica Ilmārs Poikāns jeb Neo un viņa domubiedri, ļoti iespējams, bija vērienīgākā netīrās veļas mazgāšana Latvijas polititiskajā vēsturē. Un pikantās detaļas, kuras vēlāk tika iztirzātas "Facebook" komentāru sadaļā, nudien bija pat pārāk mulsinošas.

Taču, lai vai kā, jebkurā gadījumā nākotnē būs interesanti. Ja Kaimiņš agonēs, viņš to darīs skaļi un visiem pamanāmi. Ja spēs reinkarnēties, mana iekšējā intuīcija saka – tas notiks tieši tikpat skaļi un visiem pamanāmi.

Daudz negaidītāka bija kāda cita aiziešana. Proti, amatu, nesagaidījis termiņa beigas, pēkšņi pameta Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Raimonds Graube.

Turklāt viņa aiziešanai netika pat piemeklēts kāds kaut cik ticams izskaidrojums – argumentiem, kas tika minēti, varbūt noticētu otrās klases skolēni, bet ne kāds cits. Proti, diez vai Graubes paša minētā "pabeigtā darba sajūta" ir uztverama nopietni, it sevišķi, zinot to, ka vēl pavasarī viņš publiski pauda pārliecību un gatavību strādāt līdz sava amata termiņa beigām.

Spekulācijas par to, kāpēc Graubem bija jāaiziet, protams, ir visdažādākās. Sākot jau ar to, ka viņš it kā pretojies obligātā militārā dienesta atjaunošanai Latvijā, kas nu jau Eiropā sāk kļūt par pašsaprotamu lietu, un beidzot ar to, ka viņam gluži vienkārši trūcis mugurkaula.

Tagad Graube ir atkāpies, un, par spīti tam, ka šobrīd tiek meklēti gan Valsts ieņēmumu dienesta, gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja nākamie vadītāji, tieši NBS komandiera atrašana Latvijai stratēģiski šobrīd ir pati svarīgākā. Un ļoti cerams, ka ap šo amatu nesāksies vismaz pārlieku lielas politiskās spēles un amatā tiks iecelts vīrs, kurš pilnībā apzinās pašreizējo ģeopolitisko situāciju un to, ka uz spēles likta mūsu valsts pastāvēšana. Tāpat jācer, ka to apzinās arī Saeimas deputāti, kuru rokās būs šādu vīru amatā iecelt.

Turpinās ņemšanās arī ap tā saukto Kapu tramvaju jeb tramvaja līniju no K. Barona ielas līdz Skanstei. Izrādās, ka patiesībai neatbilst Rīgas mēra Nila Ušakova ("Saskaņa") iepriekš teiktais, ka Eiropas naudu jaunas tramvaja līnijas izbūvei iespējams saņemt, tikai ierīkojot to uz degradētu teritoriju. Tomēr Ušakovs neapmulsa un paziņoja, ka patiesībā tramvajam ir jāiet uz prioritāri attīstāmu teritoriju, un par degradētu teritoriju runāts vairs netika.

Turpinās tramvaja līnijas tiešā tuvumā mītošo iedzīvotāju protesti, taču izskatās, ka šoreiz tie būs absolūti bezjēdzīgi. Ušakova pamatelektorāts dzīvo Rīgas mikrorajonos un par kaut kādiem Lielajiem kapiem tam dziļi nospļauties. Līdz ar to Rīgas mēra rokas ir brīvas un ar gandrīz simtprocentīgu varbūtību varam apgalvot, ka tramvajs uz Skansti patiešām arī ies. Labi tas vai slikti – to, protams, izvērtēs nākamās paaudzes.