Vispirms Latviju pāršalca ziņa, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki atnākuši pakaļ Jūrmalas mēram Gatim Truksnim (ZZS) un odiozajam uzņēmējam Jūlijam Krūmiņam, bet vēlāk izrādījās, ka viņi nav vienīgie aizturētie.
KNAB izteiktās aizdomas šoreiz ir ļoti nopietnas un Latvijas vēsturē nepieredzētas – nelikumīga partiju finansēšana lielā apmērā. Turklāt aizdomas krīt ne tikai uz Trukšņa pārstāvēto ZZS, bet arī Ingunas Sudrabas vadīto partiju "No sirds Latvijai", kuras birojā veikta kratīšana. Izklausās baisi, un, ja tas viss ir taisnība, tad Truksnim, Krūmiņam un kompānijai, protams, jāstājas likuma priekšā un jāsmok cietumā, ja tiesa tā lems.
Tomēr, kā jau šādās reizēs mēdz būt, viss nav tik vienkārši, kā varbūt izskatās. Jau izsenis ierasts, ka KNAB savas skaļākās akcijas un arestus veic īsi pirms svarīgiem ar politiku saistītiem notikumiem, un šī reize nav izņēmums. Drīzumā gaidāma KNAB priekšnieka pārvēlēšana, un biroja pašreizējā vadītāja Jaroslava Streļčenoka pozīcijas nebūt neizskatās spīdošas, lai neteiktu vairāk. Un, kas gan var būt labāks, lai spodrinātu savas spalvas un visiem parādītu, ka iestāde strādā, kā skaļa augsti stāvošu ļaužu publiska aizturēšana.
Tomēr šajā stāstā ir kāds viens ļoti, ļoti liels "bet", proti, fakts, ka līdz šim viss liecināja par to, ka dzelžainākais atbalsts politisko partiju vidū Streļčenokam ir tieši no ZZS. Taču Trukšņa aizturēšana būtībā izskatās pēc brutāla KNAB uzbrukuma ZZS.
Tāpēc te nu atliek tikai divas iespējas: vai nu Streļčenokam aizkulisēs skaidri pateikts, ka otrais termiņš nespīd, tādēļ viņš nolēmis iet uz visu banku un aiziet, skaļi aizcērtot durvis un parādot, kuram patiesībā te ir spēks un teikšana, vai arī Streļčenoks patiešām ir tāds neietekmējams bezemociju burta un patiesības kalps, kādu iespaidu viņš par sevi ir centies radīt publiskajā telpā, un īpaši nešķiro, vai aizturamais nāk no viņu atbalstoša vai neatbalstoša politiskā spēka. Tāpēc, lai kā arī būtu, tuvākais laiks solās būt interesants, un gan jau ka ne KNAB, ne Streļčenoks, ne ZZS vēl nav teikuši savu pēdējo vārdu.
Kaut kas līdzīgs notika arī Latvijas Hokeja federācijas kongresā, kurā pēc teju 20 gadu ilgas valdīšanas no troņa tika gāzts šķietami nemirstīgais Kirovs Lipmans. Viņa vietu ieņēmis bijušais Latvijas Republikas premjerministrs Aigars Kalvītis, un tas viss, protams, izskatās pēc liela kompromisa, jo vēl TĀS dienas rītā kā vienīgais Lipmana oponents tika minēts uzņēmējs Viesturs Koziols. Zīmīgi, ka Kalvīša kandidatūru izvirzīja tieši pats Koziols, kurš vēlāk, pēc Kalvīša aicinājuma, ievēlēts federācijas valdē.
Visu pa plauktiņiem saliks laiks. Tomēr gaisotne, kādā notika Lipmana gāšana, bija nedaudz sirreāla. Pieauguši vīri cits citam sejā meta apvainojumus, un visspilgtāk šajā ziņā izcēlās pats Lipmans. Vērojot zālē notiekošo, brīžam šķita, ka tas viss nav īstenība – ka Lipmans nav viens no Latvijā lielākajiem rūpniekiem, ka Oļegs Sorokins nav cienījams sportists, un tā tālāk.
Tomēr tas viss, protams, bija patiesība, kas tagad jau ir vēsture, un viens ir skaidrs – lai kā arī sevi pozicionētu Lipmans, Latvijas hokeja saimniecība viņa vadībā bija nonākusi tik dziļā bedrē, ka sliktāk diez vai vairs bija iespējams un pārmaiņas vienkārši bija nepieciešamas.
Turklāt Latvijas izlases bēdīgie un pieticīgie pēdējo gadu rezultāti šeit ir teju pats maznozīmīgākais faktors. Runa ir par hokeja sistēmu, kura nu jau, izskatās, drīzāk kļuvusi par bezsistēmu. Tagad šīs pārmaiņas ir atnākušas, un laiks rādīs, ko Latvijas hokejam un sportam nesīs jaunā Kalvīša/Koziola ēra. Tomēr viens ir skaidrs jau tagad – diez vai mums visiem būs garlaicīgi.