Un ko par šo jautājumu saka zinātne? Vispārīgi runājot, olas eksistēja pirms vistām. Vecākās dinozauru olu un embriju fosilijas ir aptuveni 190 miljonu gadu vecas. Savukārt radību, kas uzskatāmas par pirmajiem putniem, fosilijas ir tikai 150 miljonu gadu vecas. Tas nozīmē, ka ola kā veidojums ir senāka nekā putni.
Atbilde, ka pirmā bija ola, ir pareiza arī tajā gadījumā, ja sašaurinām to uz konkrētu olu, no kuras cēlušās vistas. Proti, kādā brīdī sugas attīstībā radība, kas bija gandrīz vista, izdēja olu, kurā notika nelielas mutācijas, kuru rezultātā no olas izšķīlās vista. Ģenētiskās mutācijas ir pārāk sarežģīts process, lai precīzi varētu izskaitļot, kad tieši tas notika, taču zināms ir tas, ka vistas kā mājputni tika pieradinātas aptuveni pirms 7000 gadu.
Pirms dažiem gadiem zinātnieku grupa rakstīja, ka kāds konkrēts proteīns, kas vajadzīgs, lai izveidotos olas čaumala, ir atrodams tikai vistas organismā. Šo faktu bieži min kā pierādījumu tam, ka "vista bija pirmā". Taču pat zinātnieki, kuri veica šo pētījumu, nebija pārliecināti par atbildes pareizību, nodēvējot jautājumu par "jautru, bet bezjēdzīgu".
Iespējams, interesantāku skatupunktu uz to, kā radies pats jautājums, piedāvā vēsture, tādējādi parādot, kā attīstījusies cilvēka domāšana.
Stāsts sākas Antīkajā Grieķijā. Aristotelis domāja par šāda veida jautājumu un uzskatīja, ka abi – gan vista, gan ola – vienmēr eksistējuši bezgalīgi sen.
Plūtarhs bija tas, kurš formulēja jautājumu tā, kā mēs to pazīstam šodien. Viņš rakstīja, ka ar jautājumu "kas bija pirmais – vista vai ola?" mēs patiesībā aizskaram lielo jautājumu par to, vai pasaulei bija sākums.
Kristiešu filozofi, piemēram, Augustīns un Akvīnas Toms, mēģināja sengrieķu filozofu jautājumiem dot kristīgu atbildi. Strikti skatoties uz Bībeles tekstiem, sanāca, ka pirmā bija vista.
Arī itāļu vēsturnieks Uliss Aldrovandi 1600. gadā rakstīja: "Svētajos tekstos ir rakstīts, ka vista bija pirmā. Šīs grāmatas māca mums, ka dzīvnieki tika radīti pasaules pirmsākumos. Tātad vista neradās no olas, bet no nekā."
18. gadsimtā franču apgaismības laika filozofs Denī Didro saskārās ar šo jautājumu un secināja, ka tas nav tik vienkāršs, kā šķiet: "Ja jautājums par vistu un olu jūs mulsina, tas ir tāpēc, ka jūs pieņemat, ka dzīvnieki vienmēr ir bijuši tādi kā šodien. Kāda muļķība!" Viņaprāt, dzīvnieku pagātne ir tikpat neskaidra cik to nākotne.
Čārlzs Darvins 1859. gadā publicēja darbu "Sugu izcelšanās", kurā tika uzsvērtas dzīvo radību pakāpeniskās pārmaiņas un sugu īpašību pārklāšanās. Darvins uzskatīja, ka ola bija pirmā, bet nav iespējams precīzi pateikt, kad.