Sirdslieta, kas pārvērtusies par darbu
Uz jautājumu, kā viņš – lietuvietis – nokļuvis Latvijā, Viļus Matutis teic, ka vienu dienu atbraucis ciemos uz Latviju, lai redzētu, kas te notiek. Bet, kā jau tas reizēm gadās, iemīlējies latviešu meitenē un palicis te uz ilgu laiku. Jāpiezīmē, ka Viļus runā raitā latviešu valodā.
"Savukārt ar ceļu uz loka šaušanu bija tā. Manā dzimtajā pilsētā Šauļos ir obelisks ar saulē mirdzošu loka šāvēju tā virsotnē. Šis tēls visu laiku ir bijis man acu priekšā. Kad pirms 14 gadiem atbraucu uz Latviju un nonācu Cēsu pilī, kur tika veidotas viduslaiku programmas, tajā labi iederējās arī loka šaušanas stends. Un tad sanācām kopā vairāki domubiedri, izveidojās klubiņš un tapa tas, ko tagad sauc par V. Matuta loka šaušanas klubu "Vendenes strēlnieki" jeb "Wenden Archery".
Esmu A klases IFA sistēmas loka šaušanas instruktors un ikdienā apmācu cilvēkus rīkoties ar loku, sagatavoju inventāru – katram šāvējam atrodu piemērotu loku, ar to saderīgas bultas un pārējo nepieciešamo aprīkojumu – un mācu kā vislabāk ar to rīkoties," teic Viļus.
Labus lokus taisa arī Latvijā
Viņš stāsta, ka Latvijā cilvēki pamatā šauj ar Igaunijā, Pērnavā taisītiem lokiem. Taču pirms dažiem gadiem Straupē lokus sporta šaušanai sācis taisīt Armands Vilisters, bet vēsturiskos un tradicionālos lokus – Māris Zvērs Madonā. "Par viņu varu teikt tikai labākos vārdus," saka Viļus.
Vēl viņš bilst, ka šobrīd Latvijā loka šāvēju skaits aug, un sacensībās, kurās piedalās aktīvākā loka šāvēju daļa, parasti 100 līdz 120 cilvēku. "Taču daudzi šauj savam priekam brīvajā laikā. Ir arī cilvēki, kas nodarbojas ar loka šaušanu apvidū. Tas nozīmē, ka apvidū tiek izvietoti mērķi, un tad loka šāvēji, atkarībā no reljefa, iziet no viena līdz sešiem kilometriem garu trasi un cenšas sašaut noteiktu skaitu mērķu. Labs trāpījums ir tad, ja trāpīts centrā – "ābolā". Ja tas ir izdevies, tad var skaļi saukt: "Longbow!", lai arī citi uzzina pat tavu veiksmi.
Pie mums ar lokiem uz medībām neiet
"Ja mēs dzīvotu Igaunijā, tad varētu parunāt par sīko zvēru – bebru, jenotsuņu, lapsu, āpšu zaķu – medībām ar loku. Taču arī tur to drīkst darīt tikai cilvēki, kas no kārtojuši mednieka eksāmenu un vēl papildus eksāmenu medīšanai ar loku. Latvijā to darīt ir aizliegts ar likumu," uzsver Viļus.
Taču paskaidro, ka labs medību loks maksā apmēram tikpat, cik laba karabīne un, aizšaujot bultu garām medījumam, jārēķinās, ka ir pazaudēti no 15 līdz 30 eiro – tas ir tik, cik maksā medību bultas.
Visi spēki virzīti uz mērķi
"Loka šaušana cilvēkā attīsta koncentrēšanās spējas, sākot ar to brīdi, kad rokā ir paņemts loks, atvilkta stiegra, pie sejas noenkurota roka un visbeidzot atlaista bulta. Parasti šāvējs neko citu nedomā kā tikai par rezultātu, visu iepriekš rūpīgi izplānojot un precīzi rīkojoties. Tāpēc arī teiciens "novēlu tev sasniegt mērķi" ļoti labi sader ar loka šaušanu," uzsver Viļus.
Runājot par paša darbošanos, viņš atzīst, ka, piemēram, piedalīšanās dažādos pasākumos ir virzītas uz loka šaušanas popularizēšanu. No otras puses tā ir iespēja parādīt arī to, ko esi sasniedzis ar savu darbu.
"Ja tev nebūs sagādāts labs inventārs, izstrādāta laba instruktāža, uzkrāta pieredze darboties ar cilvēkiem, neviens tevi uz lieliem pasākumiem neaicinās. Ir reizes, kad uzņēmumu pasākumos nākas sacīt: "Puiši, litrabols ar loka šaušanu nav savienojams!" Ļaudis vienkārši nezina, ka bultas sākuma ātrums ir no 175 līdz pat 370 pēdām sekundē un izšautu bultu apturēt nevar," skaidro Viļus.
Jautāts, ar kādiem izdevumiem jārēķinās tiem, kas gribētu nodarboties ar loka šaušanu, viņš teic, ka starta summa, kas ietver loka, bultu un rokas sarga iegādi, ir ap 300 eiro. Salīdzinot ar citiem mūsdienu vaļaspriekiem, tas nav ļoti dārgi, taču iesākumā bultas mēdz plīst, lūzt un pazust. Ieguvums gan neesot sarēķināms naudā. Pirmkārt, tā ir māka koncentrēties mērķa sasniegšanai, otrkārt loka šāvēji agri vai vēlu sāk padziļināti interesēties par vēsturi. Arī viņa paša mīļākais laiks ir 16. gadsimts, kad Livonijā valdīja ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs.
