Garīgās mūzikas festivāls, teātra sezonas pirmās pirmizrādes visā Latvijā, Dzejas dienas, izcilu Latvijas mūziķu koncerti – vienas nedēļas laikā Rīgā uzstājās Mariss Jansons, Maija Kovaļevska un Elīna Garanča. Savā pirmajā slejā, kas man atvēlēta "Rīgas un Apriņķa Avīzes" pielikumā "Kodols", pieskaršos trim mākslas faktiem, ko nevar nokavēt.
18. septembris. "Baltās paslēpes"
Elīnas Garančas, pasaules pirmā mecosoprāna, un Maestro Raimonda Paula satikšanās mūzikā nav tikai unikāls vakars, ko joprojām var noklausīties, uzmeklējot "Radio Klasika" arhīvā, bet arī albuma ieraksts. Pats CD izskatās pēc elegantas grāmatiņas cietos vākos, un tajā ir par dažām dziesmām vairāk, nekā izskanēja koncertā, turklāt dziesmu vārdi ir gan latviešu, gan angļu valodā.
Un tomēr šis ir gadījums, kad jāuzsver – galvenā lomā šeit ir nevis vārdiem vai Maestro melodijām, bet balsij. Tik skaista balss, ko aprakstīt nav iespējams, – atliek baudīt un lepoties. Cita starpā, tik nopietnu un apjomīgu repertuāru latviešu valodā Elīna Garanča neesot dziedājusi, un – skan! Aplamas ir runas par latviešu valodas "nemuzikalitāti".
19. septembris. Alvis Hermanis
Apgāds "Neputns" laidis klajā vienlaikus divas ar režisora, Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskā vadītāja Alvja Hermaņa vārdu saistītas grāmatas – albumu "Alvis Hermanis" un kabatas formāta "Dienasgrāmatu", kuru, pēc apgāda lūguma, režisors rakstījis 2015./2016. gada sezonā.
Pērnā sezona Hermanim izvērtusies īpaša ne tikai ar radošiem notikumiem – vienreizējo projektu "Brodskis/Barišņikovs", ko viņš veidoja kopā ar bijušo rīdzinieku, pasaules baleta zvaigzni Mihailu Barišņikovu, vai satikšanās ar tikpat ievērojamo Plasido Domingo Milānas "La Scala" iestudējumā "Divi Foskari".
Gads bijis īpašs arī ar skandālu, kas kā vilnis pārvēlās teātra lielvalsts Vācijas medijiem, kad Hermanis atsauca sadarbību ar Hamburgas "Thalia Theater" pēc teātra atklātā atbalsta bēgļu masveida uzņemšanai Vācijā. Kas sagaida Eiropu tuvākajos gados, par to Hermanis runā arī savā jaunākajā JRT iestudējumā "Pakļaušanās".
Otrā grāmata – apjomīgs un grezns fotoalbums "Alvis Hermanis", kurā katra no 43 Alvja Hermaņa JRT un pasaulē iestudēto izrāžu fotogrāfijām atgādina gleznas reprodukciju un ir skaists rezumējums lielam darba cēlienam, ko paveicis viens mākslinieks.
21. septembris. "Veiksmes stāsts"
"Veiksmes stāsts" ir formas ziņā askētisks, bet, izrādās, darbs ar eksplozīvu saturu, kas Valtera Sīļa režijā tapis Nacionālajā teātrī un kam dramaturģiju, par pamatu ņemot dokumentālus faktus, ar nelielu māksliniecisku hiperbolu veidojis Jānis Balodis. Divi trīsdesmitgadnieki demokrātiskajā Latvijas Republikā atļaujas paust citu viedokli par brīvā tirgus ekonomiku kā vienīgo un labāko attīstības scenāriju mūsu valstij.
Pirmizrādi apmeklēja neatkarīgais žurnālists Jānis D., kurš, atstājot zāli, piedraudēja neklusēt. Par ko? Valsts iekārtu izrādē neviens nepiedāvāja mainīt, es teiktu – drīzāk atgādināja par ekonomista Keinsa pēckara gadu ideju atbildīgi izturēties pret sociālo jomu, valstij, atkarībā no situācijas, iejaucoties nodokļu un monetārajā politikā par labu cilvēkiem. Izrādes, kas paģēr kritisko domāšanu, izrādes, kas skar banku politiku jeb šīs pasaules varenos, Latvijā labāk netaisīt. Jo vienmēr taču ir jauki noskatīties kādu izrādi par mīlestību!