28.07.2016 13:31

Leons Taivāns: Brīdis, kad varējām glābt Eiropu, ir nokavēts

Autors  Jana Babre-Laime
Novērtēt šo ziņu
(1 balsojums)
Leons Taivāns: Brīdis, kad varējām glābt Eiropu, ir nokavēts foto.lu.lv

Pēdējā laikā par teroristu izraisītām traģēdijām dzirdam gandrīz ik dienas. Uzbrukumi un sprādzieni diemžēl kļuvuši par ierastu parādību un nevienu vairs nepārsteidz. Kāda nākotne sagaida Eiropu? Un vai Latvijas iedzīvotāji var justies pasargāti – stāsta Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Āzijas studiju profesors Leons Taivāns.

– Kā jūs raksturotu Eiropā šobrīd notiekošo?

– Tas, kas pašlaik notiek Eiropā – terorakti un uzbrukumi cilvēkiem –, domāju, ir dēvējams par Trešo pasaules karu. Tas ir sācies.

Savulaik Singapūras līderis Lī Kvan Ju norādīja, ka Trešais pasaules karš jau notiek un tas norisinās terorisma formā. Turklāt viņš to pauda jau 20. gadsimta beigās. Es šim apgalvojumam varu tikai pievienoties.


– Vai atsevišķu indivīdu – ne tikai teroristu organizāciju – uzbrukumi kļūs vēl biežāki?

– Bez šaubām! Šī tendence ir acīm redzama jau šobrīd. Domāju, to ir sapratuši un atzīst arī Eiropas drošības dienesti. Turklāt šādu atsevišķu teroristu rīcību ir neiespējami prognozēt un kontrolēt! Atsevišķu personu darbība ir viens no modernā islāma reliģiskajiem uzstādījumiem.

Diemžēl mūsdienu pasaulē tieši radikālais islāms ir ņēmis virsroku, tas diktē savus noteikumus daudzu islāmticīgo vidū. Galvenais uzstādījums – ikvienam jācīnās par islāma uzvaru visā pasaulē. Ja terorakts tiek izdarīts patstāvīgi, nepievienojoties kādai no teroristu organizācijām, arī ar to tiek izdarīts Allāham patīkams darbs, un tas ir solis ceļā uz islāma uzvaru. Šādas norādes ir atrodamas musulmaņu svētajos tekstos.

Vēsturē ir bijuši periodi, kad islāms nebija tik kareivīgi un agresīvi noskaņots. Piemēram, 20. gadsimta sākumā musulmaņu vidū popularitāti ieguva nacionālisma ideja. Tuvo Austrumu islāmticīgie gribēja būt alžīrieši, ēģiptieši un irākieši, nevis tikt dēvēti tikai par musulmaņiem, jo svarīga bija arī etniskā un kultūrvēsturiskā piederība. Šobrīd tas vairs nav modē, ir tendence identificēt sevi ar islāmu, un noteicošais tā atzars ir galēji radikāls, terorismā balstīts. Tikai tad, kad radikālais islāms piedzīvos norietu, terora aktu skaits mazināsies.

– Vai Latvija no šādiem uzbrukumiem ir pasargāta?

– Domāju, Latvija nav no terorisma draudiem pasargāta. Bet – būsim pasargāti tikmēr, kamēr pie mums nebūs izveidojusies Tuvo Austrumu musulmaņu kopiena.

Latvijā ir ievērojama tatāru kopiena, bet, ilgstoši dzīvojot starp krieviem, šie musulmaņi ir sekularizējušies, piemērojušies dzīvei šeit un nav radikāli.

Bīstamību rada indivīdi, kuri radikalizējas individuāli, kļūst aizrautīgi un burtiskā nozīmē dievbijīgi. Es teiktu – jābaidās no arābu islāma.

– Vai Eiropā notiekošo var apturēt, kaut kā ietekmēt?

– Nē, ir jau par vēlu. Šis brīdis ir jau nokavēts.

Šobrīd visvairāk teroraktu noticis Francijā. Kāpēc? Pēc zinātnieku aplēsēm, šajā valstī jau piektā daļa iedzīvotāju ir musulmaņi. Ir milzīgs skaits ieceļotāju, un Francija vairs nevar ar šo faktu nerēķināties. Terorisms turpināsies, kamēr islāms piedzīvos uzvaru.

Diemžēl eiropieši jau ir pieraduši pie teroraktiem, mēs vairs nereaģējam uz tiem tik saasināti, pat neatceramies, kur tika spridzināts, kur kāds tika nonāvēts. Cilvēks pierod pie visa, arī pie kara.

Turklāt neaizmirsīsim – musulmaņus virza reliģiskas idejas, un tam pretī var likt tikai citu reliģiju, bet kristietība Eiropā ir piedzīvojusi norietu. Dzīvojam zinātniski tehniskajā paradigmā, bet tā nevar konkurēt ar islāmu. Mēs nevaram uzvarēt šajā karā.

– Diezgan baisa vīzija...

– Tā nav vīzija, tā ir realitāte. Iedzīvotāju pieaugums notiek uz musulmaņu rēķina. Bērni lielā skaitā dzimst tieši islāmticīgo, ne jau eiropiešu ģimenēs! Šie procesi notiek Eiropas valstu iekšienē, tas vairs nav tikai apdraudējums no ārpuses. Piemēram, Francija – šī valsts varētu pilnībā aizvērt savas ārējās robežas, uzbūvēt Ķīnas mūri, bet tas neko nedotu. Pēc zināma laika lielā daļā Eiropas valstu musulmaņu skaits sasniegs kritisko masu, islāmticīgie būs arī valstu pārvaldē ar visām no tā izrietošajām sekām.

– Kādu redzat Eiropu pēc 30 gadiem?

– Pēc 30 gadiem Eiropa būs pavisam cits "produkts". Es teiktu, ka mēs ejam uz grunti, augšupeja nav vērojama. Musulmaņu skaits pieaug jau šobrīd, savukārt tā ir publika, kas Eiropas attīstībā neienes neko jaunu. Musulmaņiem ir maz sasniegumu zinātnē, nav būtisku jaunievedumu vai izgudrojumu. Piemēram, Nobela prēmija zinātnē pasaules vēsturē ir tikai vienam musulmanim. Nobela prēmijas lielākoties ieguvuši jūdaisti un kristieši – ja dalām pēc reliģiskās piederības.

Turklāt musulmaņu kopiena lielākoties nedzīvo un nestrādā modernajā sektorā, tie ir patērētāji, kas paši nerada neko jaunu, nedod pienesumu valstij. Skaidrs, ka Eiropa vairs nebūs tāda, kāda tā bija.