Notikumi Turcijā
Daži fakti. Turcijas vēsture ir bagāta ar militāriem apvērsumiem – 1960., 1971., 1980., 1997. gadā. Veicot apvērsumus, karavīri atgrieza valsti uz laicīgas, demokrātiskas valsts ceļa, kuru savulaik izraudzījās Mustafa Kemals Atatjurks. Tagadējais Turcijas prezidents, nākot pie varas, daudzus augstākos (ģenerāļus) un vecākos virsniekus atbrīvoja no amatiem un daži tika apcietināti un notiesāti. Ģenerālštāba priekšnieks tika notiesāts ar mūža ieslodzījumu. Bruņoto spēku (BS) vadības loma valsts pārvaldē tika būtiski samazināta Armijā sāka stingrāk kontrolēt musulmaņu tradīciju ievērošanu.
Turcija ir parlamentāra republika, bet tās prezidents centās mainīt konstitūciju un iegūt lielāku varu. Viņa politiskais oponents Fethulla Gjulens, kura redzējums, ja izteikt vienā teikumā, bija mazāk celt lūgšanu namus, bet vairāk skolas, bija spiests aizbraukt no valsts un dzīvot ASV.
Turcija un, pirmkārt, tās prezidents cerēja spēlēt vadošo lomu Sīrijas konfliktā, kļūt par noteicošo valsti šajā reģionā. Turcija atbalstīja Azerbaidžānu konfliktā ar Armēniju, Krimas tatārus Krievijas – Ukrainas konfliktā, bet bija spiesta atvainoties Krievijai, uzlabot attiecības ar Izraelu, jo ne ASV, ne NATO kopumā nesniedza cerēto atbalstu Turcijas prezidenta ambīciju realizēšanai. Esošā situācija Turcijā neapmierina gan dažus BS vadības pārstāvjus un karavīrus, kas ir par laicīgu valsts pārvaldi, gan Valsts prezidentu Redžepu Erdoganu, kas gribētu lielāku varu un ietekmi valstī, reģionā, islāma un globālajā pasaulē.
Tādēļ beidzamo dienu notikumi Turcijā ir loģiski pamatoti. Daudzi ir gājuši bojā. Vēl vairāk ir aizturēto un apcietināto. Diennakts laikā apcietināti 5 ģenerāļi un 28 pulkveži, kopumā ap 3000 karavīru, bet dīvaini izskatās, ka Turcijā jau paspējuši aizturēt 2745 tiesnešus un prokuratūras darbiniekus. Apcietināti 140 Augstākās tiesas pārstāvji utt. Tiek diskutēts par nāves soda piemērošanu militārā apvērsuma organizētājiem. Tas nozīmē, ka NATO valsts ar spēcīgiem, skaitliski lieliem BS vismaz gadu, drīzāk vairākus gadus, nodarbosies ar savu BS reorganizāciju, ka Turcija tuvākajā laikā nevarēs konkurēt militārajā sfērā par lielāku ietekmi savā reģionā. Bet ideoloģiskajā jomā?
Tagad Turcijas prezidentam Redžepam Erdoganam ir pavērusies laba iespēja palielināt savu varu: izdarīt grozījumus valsts konstitūcijā, iznīcināt savus politiskos oponentus ne tikai valstī, bet arī ārpus tās. Tiek pieprasīts ASV izdot opozīcijas pārstāvi Fethullu Gjulenu, kuru Turcijas prezidents apvaino apvērsuma organizēšanā. Turcijā daļēji apsūdz arī ASV apvērsuma atbalstīšanā. Turcija uzliek ierobežojumus NATO (ASV) aviācijas bāze Indžirlikā, no kurienes notika triecieni pa Islama un Sīrijas valsts militārajiem objektiem, izmantošanā.
Vēsturē daudz kas atkārtojas. Demokrātiski tika ievēlēts Ādolfs Hitlers. Bija vairāki (vismaz 6) neveiksmīgi karavīru mēģinājumi viņu iznīcināt. Sekas visiem zināmas. Nesenā vēsture. Ēģiptē 2013. gadā tika gāzts likumīgi – demokrātiski – ievēlēts prezidents Mohameds Mursi, kas pārstāvēja Musulmaņu brālību. Turcija tad atbalstīja tādu apvērsumu. Ēģipte šī gada 16. jūlijā ANO Drošības padomes rezolūciju, kas nosoda militāro apvērsumu Turcijā, neatbalstīja.
Turcija ir ekonomiski spēcīga valsts. Turcijas valsts pārvaldes modelis un ideoloģija var ļoti spēcīgi ietekmēt visu pasauli. Turcijas potenciāls nav salīdzināms ar Islāma valsts Daesh potenciālu. Katrs var padomāt par no tā izrietošajām sekām. Kas iniciēja, kas organizēja, kas bija ieinteresēts šajā apvērsumā – rādīs nākotne. Tagad tiek izteiktas daudzas versijas, bet nav korekti izteikt versijas, kurām nav pamatotu pierādījumu. Turcija ir NATO valsts un mūsu sabiedrotā.
Terora akts Nicā – Francijā
Tas ir notikums, kas tieši ietekmē visas ES valsts. Mēģināsim apskatīt šī notikuma būtību:
1) mēs zinām, ka pirms daudziem gadsimtiem kristiešiem bija daudzi kari par ticību, neticīgo nežēlīga nogalināšana, dedzināšana uz sārta utt. Islāma ticība attīstās, bet faktiski mūsdienu kristiešiem un daudziem islāma ticības piekritējiem ir dažāda uztvere par to kas ir labi un kas ir slikti? Piemēram, Dānijā un Francijā uzzīmēja karikatūras. Tas izsauca uzbrukumus Dānijas vēstniecībām daudzās islāma valstīs un terora aktu Francijā žurnāla redakcijā, bet nogalināt kristiešus, to filmēt un rādīt cilvēkiem daži islāmisti uzskata par labu darbu. Mēs esam dažādi, un tas ir normāli;
2) pieņemsim (teorētiski), ka Francijā nav migrantu no Tuvajiem Austrumiem, Āfrikas u.c. konfliktu pārņemtajiem reģioniem. Vai terora akti būtu notikuši? Domāju, nē. Saprotu, ka tas nav reāls scenārijs Francijai, bet Latvijai? Mēs, pagaidām, varam šo jautājumu regulēt;
3) 20. gadsimtā populāras bija komunisma (sociālisma) un nacionālsociālisma (fašisma) ideoloģijas (mācības), kurām ticēja, kuras atbalstīja daudzi inteliģences pārstāvji. Tam pamatā ir cilvēku vēlme dzīvot labklājībā un taisnīgākā pasaulē.
21. gadsimtā tiek deklarētas krievu un musulmaņu pasaules ideoloģijas. Šo ideoloģiju atbalstītāji ir daudzās valstīs, ieskaitot Latviju. Uz ko balstās šīs ideoloģijas? Domāju, uz ES un Rietumvalstu pieļautajām kļūdām un to kritiku: atteikšanās no konservatīvajām vērtībām, cilvēku morāles vērtību degradācija un visatļautība. Demokrātiskās vērtības parasti netiek kritizētas;
4) kas jādara? Vajag nopietni analizēt terorisma motīvus un mērķus:
a) pievērst sev uzmanību. Terora akti notiek galvenokārt pasaulē atpazīstamās vietās. ASV 11.septembra uzbrukums augstceltnēm; Londonā – metro, Madridē – vilciens, Parīzē, Briselē utt.;
b) atriebība. Krievijā Čečenijas prezidents ģenerālis Dudajevs gribēja civilizēti iegūt valsts neatkarību, tad karš, terors, Ramzans Kadirovs, un tā atkal ir bāze jauniem terora aktiem;
c) Daesh rašanās, tās mērķi un darbība. Pirmkārt, tas daļēji ir konflikts musulmaņu starpā, bija karš starp Irānu (šiīti) un Irāku (sunniīti); otrkārt, Rietumu pasaules morāles principu degradācija; cilvēku tiesības ir labi, bet ne visatļautība; treškārt, migranti, bēgļi – laba vide Daesh idejām, iespējas nopelnīt un potenciālie Daesh cīnītāji.
Meklēt terorisma atturošos faktoru: Atturošo faktoru ir maz, ja māte var priecāties, ka viņas bērns ir pašnāvnieks. Iespējams, ka var atrast, kā pārliecināt, ka teroristi (pašnāvnieki) nokļūs ne paradīzē, bet ellē.
Kas konkrēti jādara Latvijā:
a) kontrole: par situāciju valstī, preventīvie pasākumi. Detalizētāk skatiet rakstā "Baltijas reģiona drošība: aktualitātes un turpmākā rīcība" http://www.kreslins.lv/startpage/lv ;
b) treniņi un apmācība (krīzes pārvaldības mācības, civilās aizsardzības plānu realizācija); drošības struktūrām ir jādarbojas saskaņoti un vienoti;
c) informatīvais karš. Cilvēkiem ir jābūt informētiem, bet jāsamazina iespēja veikt cilvēku aģitāciju, iesaisti un zombēšanu dalībai teroristiskajās organizācijās. Mūsu dienās masu iznīcināšanas ieroči (MII) un papildus vēl arī masu ietekmēšanas ieroči, kopēji – masu iznīcināšanas un ietekmēšanas ieroči.
Tagad bieži izskan informācija, ka kārtējais Latvijas iedzīvotājs ir devies uz Sīriju vai kādu citu valsti, lai atbalstītu vai piedalītos Daesh (Islāma valsts) darbībā. Daži vēlāk nožēlo savu lēmumu. Cilvēkiem nevajag melot, vajag skaidrot, kas ir kas. Un neaizmirsīsim katram cilvēkam trīs galvenos vārdus: ticība vai uzticība savas valsts vadībai, labklājība un drošība.