. Diskusijas organizatori – Latvijas Transatlantiskā organizācija (LATO) – vēlējās, lai tajā noteikti piedalās arī kāda sieviete, jo izrādījās, ka visi tās sarunātie dalībnieki bija vīrieši. Kā tad tas būšot, ja par patriotismu runās tikai vīrieši? Tad nu man kā laikraksta un Zemessardzes pārstāvei noteikti tajā vajagot piedalīties.
Parasti par patriotismu runājam tikai vienreiz gadā – novembrī. Tad šis vārds tiek locīts dažādos veidos un nav jautājumu, kāpēc. Bet nu pēkšņi vasaras plaukumā, kad domas ap pludmali vien grozās, jārunā par tik cēlu lietu?
Visu iepriekšējo vakaru nevarēju vien beigt domāt par to, kā vienā, divos teikumos formulēt tik plašu un daudznozīmīgu jēdzienu. Jo vairāk par to domāju, jo vairāk skaidrojumu un piemēru tam atradu. Noformulēju vairāk nekā 15 vārdus, kas man saistās ar patriotisma izpausmi: mīlestība, cieņa, atbildība, nesavtība, drosme, aktīva rīcība, piederība, solidaritāte, kopības sajūta, lepnums, valsts simbolu godāšana un daudzi citi. Tas viss –attiecībā pret savu zemi, valsti. Tie ir tikai vārdi un daļa no manas izpratnes par patriotisma tādu kā obligāto komplektu, kas noteikti nav pilnīgs, ja to nepaskaidro ar piemēriem. Turklāt daudzas patriotisma izpausmes raksturo tikai aktīva darbība, ko nevar definēt vienā vārdā. Bet kā to visu iekļaut vienā teikumā? Vai tas maz iespējams? Katram cilvēkam šis teikums būs atšķirīga garuma un satura.
Piemēram, viens no diskusijas dalībniekiem kategoriski pauda, ka vīrietis savu patriotismu var izrādīt tikai divos veidos – iestājoties armijā vai pievienojoties Zemessardzei. Cits minēja, ka patriotisms ir palikt savā valstī, lai vai cik grūti pašam un valstij klātos. Starp daudziem citiem saviem piemēriem minēju, ka patriotisms ir arī nenoniecināt valsti, kurā dzīvo.
Tajā pašā laikā kāds vecs vīrs manā dzimtajā pilsētā patriotismu apliecina, katru rītu, kad brauc ar divriteni peldēties uz tuvējo publisko ezeru, līdzpaņemtajā maisiņā salasot uzdzīvotāju un divkājainu cūku iepriekšējā vakarā atstātās pudeles un atkritumus.Tā mēs, diskusijas dalībnieki – Ēriks Stendzenieks, Juris Ulmanis un Toms Baumanis –, dalījāmies ar līdzīgiem un atšķirīgiem piemēriem un viedokļiem, bet pareizo patriota komplektu tā arī nenoformulējām. Kāpēc? Tāpēc, ka tāda pareizā vai nepareizā komplekta vai skaidrojuma nemaz nav un nevar būt. Katram cilvēkam tas ir atšķirīgs. Vai ikdienā mēs domājam par to, kā definēt savas sajūtas un attieksmi?
Par to pārliecinājos arī tad, kad sociālajā tīmekļa vietnē Facebook.com saviem "sekotājiem" lūdzu padalīties ar domām, ko katram nozīmē patriotisms. Saņēmu tikai dažas atbildes, un visas bija no karavīriem vai ar viņiem saistītām personām. Nodomāju, ka gan jau mani aktīvie sekotāji vienkārši nepamanīja manu jautājumu. Bet, kad pēc diskusijas vairāki no viņiem jautāja, kā tad man gājis, sapratu, ka bija gan pamanījuši. Tikai neatbildēja. Jo nav jau tik viegli, vai ne?Un ko būt savas valsts patriotam nozīmē tev?