Piemēram, vairāk nekā trešdaļa aptaujāto (37 %) sacīja, ka nozīmības ziņā tālrunis atrodas vienā līmenī vai pat apsteidz viņu draugus. 29 % savu viedtālruni vērtē tikpat augstu kā savus vecākus, bet 21 % uzskata, ka tālrunis viņiem ir tikpat svarīgs kā viņu dzīvesbiedrs. Pārsteidzoši, taču gandrīz 17 % eksperimenta dalībnieku atzina, ka viedtālrunis viņiem ir tuvāks par cilvēkiem, bet 1 % vispār paziņoja, ka viņu dzīvē nav nekā svarīgāka par tālruni.
Tomēr eksperimenta gaitā pētnieki noskaidroja, ka mīlestība pret viedtālruni un pieķeršanās tam neliek aizdomāties par tā drošības nodrošināšanu. 93 % aptaujāto bez minstināšanās nosauca eksperimenta rīkotājiem sava tālruņa PIN kodu, tādējādi pakļaujot riskam visu tajā saglabāto personīgo informāciju.
Vircburgas universitātes medijpsiholoģe Astrīda Karolusa šādi komentēja pētījuma rezultātus: "Tālruņi ir kļuvuši par mūsu dzīves neatņemamu sastāvdaļu, un šis eksperiments to tikai apstiprināja. Mūsu gandrīz draudzīgā attieksme pret viedtālruņiem nozīmē, ka mēs pārāk stipri uzticamies nedzīvam priekšmetam, pat vairāk — mēs uzskatām, ka tas mums ir svarīgāks par daudziem cilvēkiem. Tāpēc mēs bijām ļoti pārsteigti, cik viegli mēs varējām iegūt tālruņu PIN kodus.
Eksperimenta gaitā mēs palūdzām dalībniekus kādu laiku pagaidīt telpā, bet pēc tam iegājām un vaicājām viņu augumu un tālruņa PIN kodu. Un lielākā daļa mums šo informāciju paziņoja bez mazākās vilcināšanās. Un tas ir satraucoši, jo šāda rīcība liecina, ka mēs esam gatavi pakļaut riskam savus digitālos draugus."
"Kaspersky Lab" pētniecības centra Krievijā vadītājs Jurijs Namestņikovs no kiberdrošības viedokļa šādi novērtēja eksperimenta rezultātus: "Pagājušajā gadā mēs veicām pētījumu "Digitālā amnēzija", kas parādīja, ka mums ir tendence aizmirst mūsu ierīcēs saglabāto informāciju. Šoreiz eksperiments apstiprināja spēcīgu emocionālo pieķeršanos saviem tālruņiem. Turklāt runa ir tieši par viedtālruņiem, jo eksperimenta dalībnieki izkārtoja klēpjdatorus un citas ierīces ar aptuveni tādu pašu personīgās informācijas kopumu daudz tālāk no sevis nekā tālruni.
Ļoti simbolisks rezultāts, kas uzsver faktu, ka viedtālruņi patiešām ir mūsu kompanjoni un vienmēr atrodas pie rokas. Iespējams, tieši šī emocionālā saikne traucē aizdomāties par savu viedtālruņu aizsardzību: cilvēki uzskata tālruni par savu turpinājumu un pat nedomā par to kā par atsevišķu ierīci, kas ir neaizsargāta pret kiberdraudiem."