Riteņbraucēju pilsētā nav, jo kādreiz labi domātās velojoslas ir pārvērtušās par stihiskām autostāvvietām. Sabiedrisko transportu izmanto reti, jo sastrēgumu un sabiedriskā transporta joslu trūkuma dēļ tā kustības laiki nav prognozējami.
Izklausās pēc kādas šausmu filmas scenārija fragmenta, tomēr vai tā ir tikai fantastika?
2006. gadā Rīgas dome rezervēja pašvaldības zemesgabalus stāvparku sistēmas izveidei Rīgā. Tos plānoja būvēt vai nu pie pilsētas robežas, vai iebraucot centrālajā daļā (lai mazinātu auto skaitu centrā). Brauc autovadītājs no Ogres, atstāj autiņu stāvparkā pie "Doles", iekāpj ērtā un ātrā zemās grīdas tramvajā un pēc minūtēm desmit ir jau centrā.
Vai autovadītājs no Imantas spēkratu atstāj, piemēram, stāvparkā pie Uzvaras laukuma un tālāk uz centru dodas ar tramvaju vai autobusu. Turklāt divi braucieni sabiedriskajā transportā sedz arī vienas dienas stāvvietas maksu.
Visiem labi – autovadītājam nav jāstāv sastrēgumā, jātērē degviela, jāmeklē stāvvieta centrā un par to jāmaksā, centrā dzīvojošajiem un strādājošajiem ir drošāka satiksme, tīrāks gaiss un mazāk pārpildītas stāvvietas.
Ir 2016. gads un var teikt, ka neviens reāls stāvparks vēl nav izveidots. Ulbrokas ielas daudzstāvu stāvvietā spēkratus tur vietējie iedzīvotāji, bet kā stāvparku, lai turpinātu ceļu ar autobusu, to izmanto labi ja viens cilvēks dienā. Pēc pašvaldības plāniem šogad jāatklāj divus stāvparkus – Lielvārdes ielā un Uzvaras bulvārī. Nākamgad desmit – Juglā, Bauskas ielā, Lucavsalā, Alfā, Slāvu ielā, pie stacijas Tīraine, Ozolciema ielā, pie stacijas Torņakalns, Dammes ielā un Lillijas ielā. Tomēr nu jau ir skaidrs, ka šie plāni netiks īstenoti.
Izvērtējot situāciju Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejā, kā lielākais traucēklis tiek minēts vienota koordinējoša centra trūkums. Pilsētas attīstības departaments ir veicis stāvparku ieviešanas izpēti, izstrādājis programmu ar konkrētu karti un termiņiem. Jau sen laiks Satiksmes departamentam un Rīgas satiksmei ķerties pie īstenošanas, bet nekā. Ja šādā situācijā domes vadībai nav strikta griba un rīcība, lai programmu virzītu uz priekšu, kontrolētu un skubinātu Rīgas satiksmi, kura ir juridiski atbildīga par stāvparku ieviešanu Rīgā, tad rezultāts nav iespējams.
Tomēr izskatās, ka stāvparku programma, pilsētas centra atbrīvošana no automašīnām, rūpes par izmešu samazinājumu atmosfērā nav domes vairākuma dienas kārtībā, ja jau tiek pieņemts lēmums ieviest stundas biļeti sabiedriskajā transportā par 1,15 eiro tikai rīdziniekiem, un rīdzinieku kartes tirgos par 775 eiro gadā. Tādā gadījumā interese atstāt auto stāvparkā varētu būt tikai pie īpaši izdevīgiem un ar sabiedriskā transporta biļetēm saistītiem nosacījumiem.
Piemēram, kā ir ieteikts RD Pilsētas attīstības departamenta pasūtītajā un E.Daniševska biroja veiktajā pētījumā – divi braucieni sabiedriskajā transportā ir viena vieta stāvparkā uz visu dienu bez maksas. Pētījuma autori brīdina – ja līdz 2025. gadam netiks ieviesti plānotie 28 stāvparki, būs jāpieņem sāpīgs lēmums noteikt maksu par iebraukšanu pilsētas centrā. Tikai tā būs iespējams samazināt iebraucošā auto skaitu un izvairīties no arvien pieaugošā atmosfēras piesārņojuma. Taisnības vārdā jāuzsver, ka tikai stāvparki nelīdzēs, paralēli ir jāveido atbilstoša ceļu infrastruktūra, sabiedriskā transporta joslas u.c.
Jau 2015. gadā Eiropas Komisija norādīja, ka Latvijai varētu draudēt pat pusmiljona eiro sods, ja Rīgā netiks uzlabota gaisa kvalitāte. Tātad nevēlēšanās attīstīt stāvparku programmu netieši draud pat ar lielām soda naudām, kuras būs jāapmaksā nodokļu maksātājiem.
Ko darīt, lai izvairītos no šausmu filmas scenārija? Jautājums par autotransportu Rīgā, par gaisa tīrību un satiksmes drošību ir šodienas rīdzinieku un nākamo paaudžu veselības un labklājības priekšnoteikums, tādēļ domes vadībai ir jāizveido vienots stāvparku programmas ieviešanas centrs, kurš varētu tikt veidots uz Satiksmes departamenta bāzes vai arī Rīgas satiksmē, kura jau šobrīd ir formāli atbildīga.
Protams, ir regulāri jāseko līdzi, jāprasa atbildība, ja vezums nekustās un jāpalīdz jautājumos, kurus vienotais centrs pats nespēj atrisināt. Nedrīkst domāt tikai par īstermiņa politiskiem ieguvumiem, uzskatot, ka 2025. gads ir kaut kur citā galaktikā. Tas būs drīz un, ja Rīgā netiks reāli īstenota stāvparku programma un pilnveidota pilsētas satiksmes infrastruktūra, var pienākt laiks, kad rīdzinieki maldoties starp stāvošām automašīnām, viens otru nepazīs, jo galvās būs gāzmaskas.