Pirms Lieldienām gadījās pabūt kādā piejūras pašvaldībā, kur spēku samērs ir astoņi pozīcijas deputāti pret septiņiem opozicionāriem. Pamudinājums uz turieni aizbraukt bija kāda opozicionāra aizdomas par netaisnību dažādu amatu pārdalē pašvaldības struktūrās, piemēram, pašvaldības policijas priekšnieka iecelšana amatā un iepriekšējās priekšnieces pārcelšanās uz pašvaldības uzņēmumu. Devos noskaidrot, vai, Bībeles vārdiem runājot, noticis tā, ka akmeņiem vajadzētu brēkt uz debesīm un nav ievērots likums. Vēlāk gan izrādījās, ka ar likuma ievērošanu viss esot kārtībā, tikai ne gluži precīzi ievēroti labas pārvaldības principi.
Te gan jāatkāpjas pavisam nesenā vēsturē. Proti, pagājušā gada nogalē bija brīdis, kad pieminētās piejūras pašvaldības domes opozicionāriem piebalsoja vēl divi, sacīsim, pragmatiski domājoši un uz brīdi pēc demokrātijas izslāpuši deputāti. Pārliecināti par uzvaru, opozicionāri kopā ar sabiedrotajiem devās uzbrukumā, un Ziemassvētkos novads tika pie jauna domes priekšsēdētāja.
Burtiski trīs nedēļās, ņemot vērā to, ka pa vidu ir gadu mijas brīvdienas, jaunais priekšsēdētājs neko daudz paveikt nepaguva, ja neņem vērā nelielu amatu pārdali. Taču gada sākumā divi jau pieminētie deputāti atkal bija pārdomājuši, kurā pusē labāk nostāties, un sekoja kārtējā ārkārtas domes sēde un nākamās priekšsēdētāja vēlēšanas, un "vecā" vara atgriezās savā vietā. Protams, zaudētāji nav aizmirsuši visus netaisnos pārmetumus, kurus bijusī un tagadējā domes priekšsēdētāja veltīja sāncensim cīņā par atgriešanos vietējās varas augstumos. Un, lai arī politika ir politika, dzīvē aizvainojumi tik viegli neaizmirstas. Turklāt izskatās, ka ar vienreizēju atvainošanos te nekas nebūs līdzēts.
Kā to var redzēt arī citās pašvaldībās, pozīcija valda atbilstoši savai saprašanai un iespējām, protams, domājot par nākamajām vēlēšanām, atceras arī savu vēlētāju intereses. Vai tas opozīcijai ir pa prātam? Visbiežāk, protams, ka nē, jo pašvaldību naudas plūsmu kontrolē pozīcijas ļaudis, arī amatos opozīcijas pārstāvjus parasti neviens neieceļ. Kas tad atliek? Elpot pozīcijai pakausī un norādīt uz kļūdām. Tas nav slikti, jo neļauj pozīcijai dusēt uz lauriem, atgādinot veco patiesību, ka politiķi nekļūdās, tikai pieņem nepareizus lēmumus, par ko vēlāk var nākties dārgi maksāt.
Laikam jau labākais ieteikums visiem pašvaldību politiķiem būtu šāds: mēģiniet būt nevainojami visās lietās, ja vien dzīvē tas vispār ir iespējams, un labāk pat nelolojiet ilūzijas, ka uzvarētājus netiesā!