Doma, no šā gada ieviešot skolās, bērnudārzos, slimnīcās noteikumus, kas nosaka ierobežojumus sāls un cukura daudzumam ēdienā, bija laba. Iespējams, ka tā sakņojās vēl tajos laikos, kad skolasbērni starpbrīžos sūkāja "Chupa Chups" konfektes.
Tā jau ir vēsture, bet rūpes izpaudās Ministru kabineta noteikumu Nr. 172 grozījumos, kas tika apstiprināti pērn jūlijā, lai līdz skolu, bērnudārzu un slimnīcu virtuvēm nonāktu dabīgi, neapstrādāti pārtikas produkti, piemēram, gaļa, zivis, olas, graudaugi, augļi, dārzeņi, kartupeļi, kas nav ģenētiski modificēti, nesatur ģenētiski modificētus organismus, kā arī nesatur aromatizētājus, dažādas krāsvielas, garšas pastiprinātājus, konservantus un saldinātājus.
Praksē tas izskatās tā, ka, piemēram, skolas vai bērnudārza virtuvē var nonākt atbilstošas kvalitātes cūkgaļas gabals, bet ne kaut kur sagatavota un fasēta nezināmas izcelsmes maltā gaļa.
Šādas prasības skolēnu ēdinātāji pieņēma kā pašsaprotamas, taču viļņošanos, kas nerimās turpat visu janvāri, izraisīja kas cits.
Pavisam saprotams nebija, ko darīt, piemēram, ar bulciņām jeb smalkmaizītēm, ko ēdinātāji līdz šim tirgoja skolu kafejnīcās, gan cepot uz vietas skolā, gan atvedot no ceptuvēm. Neskaidrību atbalsis pārsviedās pat uz mediju slejām, radot iespaidu, ka sācies karagājiens pret skolu kafejnīcās nopērkamām biezpienmaizītēm, kanēļmaizītēm, ogu maizītēm, nemaz jau nerunājot par picām un tamlīdzīgām lietām.
Proti, Ministru kabineta noteikumos ir teikts, ka pusdienu kompleksajā un izvēles ēdienkartē arī turpmāk miltu un cukura konditorejas izstrādājumus drīkstēs iekļaut, ievērojot grozījumos noteiktās papildus kvalitātes prasības (bez daļēji hidrogenētiem augu taukiem, aromatizētājiem un pārtikas piedevām – saldinātājiem, krāsvielām un konservantiem), kā arī samērojot tos ar ēdienkartes enerģētisko vērtību un uzturvielu normām. Īpaši tas attiecas uz miltu izstrādājumiem – gan smalkmaizītēm, gan dažādiem cepumiem.
Nekas nav sacīts, ko darīt ar, piemēram, bietēm, kas neglābjami nokrāso jebkuru ēdienu sarkanu. Tāpat aizliegto vielu sarakstā nav minēts sviests. Tāpēc tiem skolu ēdināšanas uzņēmumiem, kuri bija gatavi apliecināt, ka smalkmaizītes un picas tiek ceptas sviestā, nevis augu taukos vai margarīnā un no pilngraudu miltiem, nekādām šaubām par to, ka tās rīkotos aplam, nevajadzēja būt.
Protams, bija skolas, kas drošības dēļ pārtrauca smalkmaizīšu cepšanu, atlaižot no darba konditorus, un konfekšu tirgošanu, jo pēdējās taču nepārprotami satur dažādas krāsvielas un saldinātājus.
Te jāpiebilst, ka jau janvāra otrajā pusē, ierobežojošo noteikumu neskaidrību samulsināti, sarosījās pārtikas ražotāji, uzdodot pašsaprotamu jautājumu, piemēram, kāpēc viņu ceptās maizītes, ja tās ir komplekso pusdienu sastāvdaļa, tiek uzskatītas par skolēniem nekaitīgām, bet, ja tiek pārdotas atsevišķi, ir kaitīgas. Un, kā tūdaļ arī atklājās, pretēji izskanējušajam Veselības ministrijas ierēdņu pagalvojumam, smalkmaizītes skolās tomēr drīkst tirgot, neatkarīgi no tā, vai ceptas uz vietas vai uz skolas kafejnīcu atvestas no citurienes. Galvenais, lai cepējs ievēro jaunos MK noteikumus par bulciņu sastāvu.
Cik zināms, par Veselības ministrijas celtajām neskaidrībām dusmīgs bijis arī zemkopības ministrs, kurš, protams, nostājās vietējo pārtikas ražotāju pusē.
Protams, viena lieta, skatoties uz skolēnu ēdināšanas nozari un norādot uz skolēnu paradumiem, ir taisīt kaut nelielu, tomēr politiku vai vienkārši troksni, piemēram, stāstot, ka skolēni mājās neēd brokastis un jau pirmajā starpbrīdi metas ēst "neveselīgas bulciņas" vai skolas kafejnīcā pērk konfektes, bet pavisam kas cits ir, ja tiešām ir svarīgi tas, ko ēd mūsu bērni, lai gan vienīgais skolēnu liekā svara un slimību cēlonis nav dažas nedēļas laikā apēstas smalkmaizītes.
Taču no šīs jezgas ir arī kāds ieguvums. Tagad, kad "bulciņu kara" dūmi sāk nosēsties, ir zināms, ka skolās ne tikai drīkstēs tirgot smalkmaizītes, bet rūpīgāk tiks piedomāts, piemēram, pie tā sauktajām brokastu programmām, vairāk tiks ceptas pankūkas ar skolēnu ēdienkartē atļautu pildījumu, bet piena produktu ražotāji sola samazināt pat dabīgo krāsvielu daudzumu produkcijā, kas nonāks skolās un pašvaldību pirmsskolas iestādēs. Viens gan ir skaidrs – tāda kārtība, kāda tā bija pirms 1. janvāra, vairs neatgriezīsies, solījis Veselības ministrijas pārstāvis.