Kā zināms, visbiežāk jau tā ir noticis – nāk jauna valdība, un Latvijas valdības vidējais mūžs ir pusotrs gads, tātad vienas Saeimas laikā valdība mainās pat trīs reizes.
Jaunai valdībai sākot darbu, tiek mainīti ministri. Satiksmes, Aizsardzības, Ekonomikas, kā arī Finanšu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas augsti kotējas, jo ir dēvējamas par ienākumus radošām, savukārt "tērējošās" un no valsts budžeta tieši atkarīgās jomas – labklājība, veselība, izglītība un kultūra – ir rūpju bērni, kurus dod līdzi kā piepirkumu iecerētai pirmās grupas ministrijai. Vai sabiedrība jel ko iegūst no šāda politiskā tirgus? Viennozīmīgi nē.
Pirmkārt, mainoties konkrētas ministrijas politiskajai vadībai, neizbēgama ir kadru tīrīšana, pārmaiņas personāla un vadošo darbinieku, atbildīgo departamentu direktoru, padomnieku, ministriju valsts sekretāru un viņu vietnieku rindās.
Jauns ministrs stājas amatā ar jaunām iecerēm un koncepciju par nozares attīstību, redzējumu, perspektīvām un vienlaikus kritisku skatījumu uz jau iesākto priekšgājēja darbību. Ministrijas politiskās vadības maiņas gadījumā, kad darbu sāk cita politiskā spārna ministrs, nez kāpēc pat labi sāktais tiek noniecināts un kārtējais ministrs atklāti vai slēpti "izvadīts" pagātnes mēslainē ar visu savu labo gribu, darbiem, novitātēm un reformām, ja tādām bija pieticis laika.
Ministrijas darbs būtībā ir paralizēts, darbojas trusīša un žņaudzējčūskas princips, nogaidīšana, gumijas stiepšana, daudzviet pat "sastrādāšana" un steidzīga iesākto iepirkumu sakārtošana pēc principa – ja ne valstij par labu, tad par ļaunu jaunajam vadītājam.
Uzņēmēji, līdzīgi kā strādājošie, ir pret ministriju vadības politizāciju un "īstermiņa valdībām". Mēs uzturam un finansējam šo valsti un vēlamies apelēt pie valdības saprāta un sirdsapziņas – lielākā daļa no valsts budžeta līdzekļiem ir Latvijas uzņēmēju nodokļu maksājumi, mēs vēlamies redzēt prognozējamu, stabilu, uz mērķi un rezultātu vērstu konkrētas ministrijas darbu.
Pērn apstiprinātie nosacījumi 264,6 miljonu eiro ES fondu finansējuma saņemšanai pašvaldībām teritoriju revitalizācijas projektu īstenošanai ir nopietns solis VARAM darba rezultativitātes uzlabošanā. Tas faktiski nozīmē sakārtot vidi tā dēvētajās degradētajās teritorijās, lai uzņēmēji varētu tās izmantot jaunu darbvietu radīšanai. Kā mēs zinām, daudzviet Latvijā ir šāds mantojums no okupācijas gadiem, kur potenciāli varētu attīstīt ražošanu, taču tas netiek darīts, jo pašvaldībām nav naudas.
Uzsverot visas Latvijas labklājības veicināšanas nepieciešamību un it īpaši Latgales reģiona uzņēmēju cerības izmantot šobrīd Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto likumprojektu par Latgales speciāli ekonomiskās zonas izveidi, NUP pauž atbalstu ministram Kasparam Gerhardam. Veidojot uzņēmumus šajā zonā, uzņēmēji varēs iegūt nodokļu atvieglojumus, kā arī, radot jaunas darbvietas un attīstot infrastruktūru, kopumā, tiks veicināta Latgales reģiona attīstība.
Būtu tikai pašsaprotami, ja kārtējā premjera maiņa, kas notikusi sabiedrībai neizprotamu iemeslu dēļ, un tam sekojošās ministriju "pārdales" un personāliju nemotivētas "rotācijas" netraucētu turpināt veiksmīgi sākto nozares vadībā.
Latvijas reģionu attīstība ES mērogā ir maznozīmīga, tikai virspusēji skatoties. Šobrīd aktuālais jautājums par ES ārējo robežu liek pārvērtēt visas sabiedrības un it īpaši nozares vadības viedokli un mērķtiecīgumu ceļā uz augstvērtīgu rezultātu. Nacionālo uzņēmēju padome iestājas par atbalstu ministram, kurš veicina nacionālo uzņēmējdarbību visos Latvijas reģionos.
Projekti, kas pēdējā gada laikā veikti tiešā ministra Kaspara Gerharda kontrolē, ir guvuši atbalstu no uzņēmēju puses. Piemēram, pateicoties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas apstiprinātajiem nosacījumiem 64 miljonu eiro ES finansējuma saņemšanai pašvaldībām, katrā no tām šobrīd ir labas iespējas gan ierīkot, gan attīstīt infrastruktūru, kas bieži ir nepieciešamais priekšnoteikums, lai radītu mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai pievilcīgu vidi.
Tiklīdz kāda ministrija sāk un veiksmīgi attīsta savu darbību, tā kārtējā politiskā tirgus rezultātā tiek paralizēta nozares attīstība. Lai maksimāli stiprinātu Latvijas iedzīvotāju cerības uz valdības atbalstu visās tautsaimniecības nozarēs, NUP aicina pašreizējās koalīcijas darba rezultātā topošo jauno valdību ar izpratni un atbildību izturēties pret ES fondu iespējamo finansējumu un tā izlietošanas kārtības uzraudzību visas valsts interesēs. Tāpēc vēlams jaunas valdības "sastiķēšanas" aizsegā nesteigties ar ministriju pārdali, nepārdomātiem argumentiem, neizprotamiem pagātnes aizvainojumiem un azartisku vēlmi pārņemt un graut, bet gan paātrināt stabilas un ilgtspējīgas nozares politikas ieviešanu.
2017. gads nāk ar jaunām Saeimas vēlēšanām, pārcensties nav ne mazākās nozīmes, jo jaunā sasaukuma termiņš ir nedaudz ilgāks par pieminēto pusotru gadu.