Tomēr neizprotamu iemeslu dēļ vienmēr atrodas kāds, kuram traucē citu iekoptais un lolotais. Vēl nenoskaidroti ļaundari bez acīmredzama iemesla nedēļas sākumā parkā nocirtuši divas tūjas, liepu, kļavu un varbūt vēl citus kokus.
Upmalas novadam piedod grūtsirdības noskaņu. Ceļa malā, daudzu garāmbraucēju neievērota, joprojām stāv traģēdija. Par sprādzienu daudzdzīvokļu mājā daudzi dzirdējuši ziņās, bet izrādās, ka šo cilvēku likteņi ir mums tuvāk nekā šķiet. Turpat ceļa malā, paslēpušies aiz kokiem.
Un tā viņi arī jūtas labāk – paslēpušies. Visi kā viens viņi gribētu aizmirst arī rudens notikumus, noraut kā vecas, sen izvalkātas drēbes. Tās ir atmiņas, kas vienmēr atgādinās par izdzēstajiem draugu, radu un vai vienkārši kaimiņu likteņiem.