Tos sarūpēja daudzās jaunās ģimenes ar maziem puikām un meitenēm 11. novembra vakarā pie Rīgas pils, septiņi tūkstoši patriotiski noskaņotu cilvēku šajā vakarā Daugavpilī, mūsu karavīri jaunajā bruņu tehnikā un viņiem līdzās sabiedrotie no ASV un Lielbritānijas, un prezidenta uzruna, kurā bez patosa tika uzsvērta atbildīga attieksme pret Latvijas brīvību.
Noslēgumā sveču uguntiņas Brāļu kapos guldītajiem strēlniekiem un citiem par dzimteni kritušajiem, kā arī barbariski nogalinātajiem latviešu karavīriem. Kā sasaiste ar strēlnieku laiku, atbrīvošanās cīņām un latviešu karavīru gaitām Otrā pasaules kara laikā.
Vieni pateiks, ka šis ir labs laiks un viņiem būs taisnība. Citi drīzāk stāstīs par to, cik smagi ir mūsu dienās un arī tā būs patiesība. Kuram apgalvojumam drīzāk pieslieties, spriest katram pašam. Arī atrast labo un tāpat gluži pretējo – to, kas līdz šim mums Latvijā nav izdevies. Varētu izmantot salīdzināšanu un paskatīties pāri jūrai uz Somiju un iztēloties, kā izskatītos Latvija, ja nebijis piecdesmit okupācijas gadu. Taču varam samēroties ar abiem tuvākajiem kaimiņiem – igauņiem un lietuviešiem.
Mēģināt, piemēram, atbildēt uz jautājumu, kādēļ Lietuvā labāki ceļi, un kā tas nākas, ka Igaunijā visās jomās naudas vairāk kā mums Latvijā. Taču varam Latviju salīdzināt ar Gruziju un Ukrainu. Un secināt, cik negaidīti liela nozīme bijusi Baltijas valstu neatkarības gadiem starpkaru posmā. Tieši agri zaudēto valstiskumu, skaidrojot savas likstas un neveiksmes, bieži vien piesaukuši ukraiņi un gruzīni.
Krietni vien sarukušās dienas šogad nav spējušas atstāt nospiedošu iespaidu, kā gadījies citugad. Iespējams, pieaudzis gaismas iespaids – lielā skaitā īstenotie kultūras pasākumi – jaunās izrādes, filmas, grāmatas un koncerti. Gaismu, vērīgāk ieskatoties, varam pamanīt daudzās cilvēku sejās. Tas ir radošas domas starojums, kas neļaujas garlaicībai. Ja tā izskatās garlaicīgā Rietumu demokrātija, lai mums spēks to pienācīgi pilnveidot un stiprināt.
Šāds modelis prasa atvērtību, un Latvijai nav citas nākotnes vien kā atvērtai un demokrātiskai valstij. Kas nebaidās no svešā, taču vienlaikus apzinās vērtības, kuras tai jāaizstāv un kuru ievērošanu Latvijā jāprasa no svešiniekiem.
Atvērtība iet roku rokā ar zināšanām un informētību, kas nozīmīgi tādai relatīvi nelielai valstij kā Latvija. Tas ļauj atšķirt derīgo un vajadzīgo no liekā un naidīgā, palīdz atbildēt uz bieži uzdoto jautājumu – kā lai visu saprot? Tuvojoties valsts simtgadei, vēlams pazaudēt kaut daļu no smaguma latviešu plecos, kas traucē saskatīt daudzas būtiskas lietas.