Jautājumi ir jāuzdod, bet vienlaikus jāizvairās no kārdinājuma atrast ātras un vienkāršotas atbildes. Sociālajos tīklos bezkompromisa cīkstiņā jau saķērušās radikāli pretējas interpretācijas. Vieni sludina, ka vainīgs vien totalitārisms, kam skaužot mūsu brīvība un demokrātija. Citi terorismam kā sinonīmu izvēlas visus musulmaņus un bēgļus, vai arī liberāļus, kas viņus pārāk nekritiski aicina uz Eiropu.
Ideoloģiski skaidrojumi, protams, jāvērtē uzmanīgi. To varam teikt droši, ka terora metodes atbalsta gan musulmaņu, gan patvēruma meklētāju stiprs mazākums. Tai pat laikā nav vajadzīgs vairākums, lai notiktu kas tāds, pēc kā pat piesardzīgām amatpersonām nākas atzīt, ka Eiropa vairs nebūs tāda kā agrāk. Nosodīt visus musulmaņus būtu netaisnība un muļķība, bet rēķināties, ka arī neliels mazākums var sagādāt lielas problēmas, ir mūsu pienākums.
Islāma valsts turas pie dotajiem solījumiem. Viņi solīja asinspirti Eiropai, un viņi to īsteno. Diemžēl sen nebijušā mērogā. Islāma valsts arī solīja, ka bēgļu vidū lielā skaitā būšot teroristu aģenti. Vai Eiropa pret to ir gatava nodrošināties? Un Latvija? Latvijas drošības iestāžu pārstāvji garantijas par patvēruma meklētāju drošumu optimistiski balsta sadarbībā ar Eiropas partneriem. Jāatzīst, ka tik labi sagatavotais un nepamanītais uzbrukums Parīzei ne tuvu vairs neļauj Eiropas drošībnieku profesionalitāti uztvert kā kaut ko absolūtu.
Eiropas līderu imigrācijas politika, dodot zaļo gaismu imigrantu ieceļošanai, riskus vairo. Tas nenozīmē, ka teroristu dēļ būtu jācieš reālās briesmās nonākušām musulmaņu ģimenēm. Tām jācenšas palīdzēt, bet meklējot sadarbības iespējas ar trešajām valstīm, kurās patvēruma meklētājiem rast drošu pagaidu uzturēšanās vietu. Eiropai pašlaik nav īstais brīdis, kad vārtus turēt atvērtus. Tam acīmredzami nav gatavi ne paši eiropieši, ne arī drošības iestādes. To sapratušas Polija, Čehija, Ungārija un Slovākija. Būtu īstais brīdis to saprast arī Latvijas pirmajām amatpersonām.