Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Vēl samērā nesen bezpilota lidaparātu plašākais izmantojums bija militārajā jomā, kur tos pārsvarā izmantoja gan izlūkošanai, gan precīziem triecieniem pa pretinieku mērķiem, bet pēdējā laikā nelielus, tā sauktos civilos bezpilota lidaparātus jeb dronus, izmanto visdažādākajās dzīves jomās, piemēram, dzelzceļa sliežu, aizsprostu un spēkstaciju uzraudzībai, novērtējot dabas katastrofas, labības miglošanai, ugunsgrēku dzēšanai, filmēšanai un sūtījumu piegādei.

Nenoliedzami, droniem ir liels ekonomiskais potenciāls, taču neprasmīgas vadības rezultātā tie var arī avarēt, nokrītot apdzīvotā vietā un radot kaitējumu. Laikam jau lieki skaidrot, kādas sekas var būt, ja kaut tikai 20 kilogramus smags bezpilota lidaparāts pēkšņi uzkrīt pagalmā stāvošam auto vai tā saimniekam...

Dronu izmantošana aktualizēta arī ES

Šobrīd lielākā problēma ir tā, ka likumdošana, kas regulē dronu izmantošanu, ir nepilnīga un novecojusi. Jautājums par dronu izmantošanu ir aktualizēts arī ES līmenī. Eiropas Parlamentā (EP) nesen pieņemtajā rezolūcijā norādīts, ka dronu regulējumam jāietver privātuma un datu aizsardzības garantijas. Tie jāaprīko ar ID mikroshēmām un jāreģistrē, lai būtu vieglāk noķert personas, kas pārkāpj minētās garantijas vai veic citas noziedzīgas darbības. Dronu ID mikroshēmas arī atvieglotu negadījumu izmeklēšanu un palīdzētu risināt atbildības jautājumus.

EP rezolūcijā ietvertas vadlīnijas, kas palīdzētu Komisijai, ES dalībvalstīm un citiem iesaistītajiem regulēt dronu drošas izmantošanas, privātuma, datu aizsardzības un civilatbildības aspektus. EP rezolūcijā norādīts arī, ka nepieciešams izstrādāt speciālas tehnoloģijas, lai droni varētu izvairīties no sadursmēm ar citiem gaisa telpas izmantotājiem vai objektiem uz zemes.

Svarīgi ar šo tehnoloģiju aprīkot dronus, kas var pacelties ārpus redzamības zonas. Jāizstrādā arī "ģeožogu" tehnoloģija, lai novērstu dronu iekļūšanu zonās, kur nedrīkst lidot, piemēram, lidostās un elektrostacijās.

Dronu izmatošanas kontroles jautājums ir aktuāls arī Latvijā, un amatpersonas steidz izstrādāt vietējo regulējumu, kas darbotos līdz brīdim, kad spēkā stāsies Eiropas regulas. Viesojoties EP Informācijas birojā Latvijā, reģionālajiem medijiem dronu jautājumā bija iespēja uzklausīt gan EP deputāta Roberta Zīles, gan arī Latvijas Tālvadības gaisa kuģu asociācijas pārstāvja Ilmāra Ozola viedokli.

R.Zīle norāda, ka pašlaik dalībvalstīs izsniegtās atļaujas droniem un to operatoriem visbiežāk netiek savstarpēji atzītas citās ES dalībvalstīs. Tas kavē izveidot ES mēroga dronu un to pakalpojumu tirgu, kā arī kavē to konkurētspēju pasaulē. Tādēļ EP deputāti pauduši atbalstu Komisijas plānam ierosināt ES mēroga noteikumus, kas ļautu valsts iestādēm un citām struktūrām īstenot apstiprināšanas un uzraudzības darbības.

Drons nebūt nav rotaļlieta

Tā kā dronu radītais risks atšķiras, piemēram, atkarībā no drona lieluma vai no tā, cik apdzīvotām teritorijām tie lido pāri, arī noteikumi būtu jāpielāgo atšķirīgajiem riska līmeņiem, un tajos vajadzētu nošķirt arī profesionālo un hobija izmantošanu. Latvijā regulējums attiecībā uz bezpilota lidaparātiem ir novecojis, un dronus būtībā nemaz neskar.

"Šobrīd nostāja ir tāda, ka dronu, kas sver vairāk par 150 kilogramiem, izmantošanu regulēs Eiropas likumdošana, bet attiecībā uz bezpilota lidaparātiem, kas sver līdz 150 kilogramiem, lietošanas normatīvo bāzi izstrādās katra valsts pati. Latvijā šobrīd aktuālākais ir tas, ka ES izdalījusi trīs dronu kategorijas – pirmā ir atvērtā kategorija, kur iekļauti gaisa kuģi ar svaru līdz 25 kilogramiem. Latvijā 99 procenti šobrīd izmantoto dronu ietilpst tieši šajā kategorijā, un šī bezpilota lidaparātu lietošana būs jāregulē valstij pašai, turklāt to uzraudzīs nevis Civilās Aviācijas aģentūra (CAA), bet gan policija.

Manuprāt, sanāk mazliet absurdi, ka CAA var nebūt nekāda sakara ar šīs kategorijas droniem. Tie tomēr nav nekāda rotaļlieta, bet instruments, kas lido pa gaisu. Iztēlojieties paši, kādus postījumus var radīt lidojošs priekšmets, ja tas uzkrīt kādam virsū. Ja cilvēks iegādājas šādu aparātu veikalā, viņš to uztver vai nu kā rotaļlietu, vai kā lidojošu kameru, nevis kā lidaparātu, un viņam noteikti nebūs nekādu zināšanu, ko darīt ārkārtas situācijā," saka I.Ozols.

Drona lietotājam būs nepieciešama licence

Šobrīd CAA, sadarbojoties gan ar Latvijas Tālvadības gaisa kuģu asociāciju, gan citām iesaistītajām pusēm, strādā pie grozījumiem 2006.gadā pieņemtajos Ministru Kabineta grozījumos Nr.656 "Kārtība, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu un tādu cita veida lidaparātu lidojumi, kuri nav kvalificējami kā gaisa kuģi".

"Tiesa gan, veicot grozījumus MK noteikumos, varēs vien paredzēt vispārīgos virzienus, kā vajadzētu izmantot šīs sistēmas, bet, lai ieviestu precīzākas korekcijas, nepieciešamas izmaiņas likumdošanā. Tās var prasīt divus gadus, jo arī Eiropa mums nepateiks priekšā, kā un ko darīt. Kā jau minēju, Asociācija strādā pie jauno noteikumu izstrādes, un šā brīža vīzija ir tāda, ka jebkuram drona lietotājam būs nepieciešama licence, gluži kā autovadītājam.

Protams, tiem, kas izmanto mazus lidaparātus, nebūs jākārto sarežģīti eksāmeni, tomēr viņiem vajadzētu saprast, kādi ir lidošanas principi, kādi apdraudējumi, kā rīkoties dažādās riska situācijās. Lai vienotos par kopīgiem principiem šīs jomas uzraudzībā, visām iesaistītajām pusēm jāspēj vienoties. Šobrīd policijai ir viens viedoklis, militāristiem cits, Valsts datu inspekcijai un apdrošinātājiem vēl cits. Vienus uztrauc, ka drons var uzkrist virsū, savukārt citus, ka šāds ar tālvadību vadīts lidaparāts, pielidojis pie guļamistabas loga, var nesankcionēti nofilmēt ko lieku," skaidro I.Ozols.

Bezpilota lidaparātu lietošanu neviens tā īsti nekontrolē

Jautāts, kā iedzīvotājiem rīkoties laikā, kad likumdošana vēl tikai top, bet kāda vadīts drons radījis skādi, I.Ozols skaidro, ka šobrīd, ja pēkšņi no gaisa uzkrīt svešķermenis jeb radio vadāms lidaparāts, vienīgais risinājums ir vērsties policijā, vai arī, ja ir zināms drona saimnieks, pret viņu civiltiesiskā kārtā var vērsties tiesā. Diemžēl šobrīd šo lidaparātu īpašniekiem civiltiesiskā apdrošināšana nav obligāta.

"Katram lidaparātam vajadzētu būt marķētam, kā to nosaka MK noteikumi, bet diemžēl, kā jau minēju, pagaidām nav, kas šos noteikumus kontrolētu. Turklāt tiek izmantoti arī pašizgatavoti lidaparāti, kuru piederību neveiksmes gadījumā ir grūti noteikt, ja vien vainīgais pats nepiesakās. Bīstamība ir arī tā, ka tie, kas mēģina dronus izgatavot paši, ne vienmēr zina, kādas frekvences lidojumiem ir aizliegtas, un jau ir bijuši vairāki gadījumi, kad droni, lai arī neapzināti, ir traucējuši lidostas darbību," stāsta I.Ozols.

Noteikumi varētu tapt gada nogalē

Šobrīd par dronu ekspluatāciju, ja tā traucē citiem, var saukt pie atbildības saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 114.pantu "Gaisa telpas izmantošanas prasību pārkāpšana". Proti, var izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu fiziskajām personām no 150 līdz 300 eiro, bet juridiskajām personām – no 700 līdz 1500 eiro. Tiesa gan, vainīgais ir jāpieķer, un viņa pārkāpums jāierāda.

"Mūsu asociācijas uzdevums ir izglītot sabiedrību, lai visiem būtu saprotami kopīgie noteikumi, kuru grozījumiem vajadzētu tapt jau šā gada nogalē," saka I.Ozols.

Laikam jau atliek vien priecāties, ka droni pagaidām vēl ir samērā dārgi un katrs puišelis, kam prātā blēņas, tādus atļauties nevar. Tomēr, ja virs savas mājas pamanāt kādu dīvainu lidojošu objektu, tad ziniet, ka tas, iespējams, nebūt nav NLO, bet kādu roku vadīts drons, kas palaists ar kādu konkrētu mērķi. Starp citu, dronu iespējas sākušas novērtēt arī Latvijas pašvaldības. Piemēram, dronu kameru ar tālvadības pulti un planšetdatoru jau tuvākajā laikā plāno iegādāties Krustpils novada pašvaldība, lai nodrošinātu labāku zivju resursu aizsardzību.