To pieminēju tāpēc, ka Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā parādījušies skaitļi, kas liecina, ka arvien vairāk cilvēku izvēlas kļūt par treneriem, nevis sporta skolotājiem. Turklāt pēdējo četru gadu laikā treneru skaits Latvijā gan sieviešu, gan vīriešu vidū pieaudzis par 17%, bet sporta skolotāju skaits abu dzimumu vidū krities par 15%.
Statistika liecina, ka 2014. gadā par treneriem strādāja 1173 vīrieši un 660 sievietes. Teju apgriezta proporcija pastāv izglītības sektorā, kur sporta skolotāju sieviešu pērn bija 1095, savukārt vīriešu – 681.
Salīdzinot ar 2011. gadu, trīs gadu laikā sporta skolotāju kļuvis gandrīz par ceturtdaļu mazāk. Savukārt kā sieviešu, tā arī vīriešu vidū treneru skaits pieaudzis attiecīgi par 19% un 15%, lasāms avotos.
Nesen iznāca sastapties ar Latvijas jauno tenisa zvaigzni Danielu Vismani. Lai kļūtu par Latvijas čempioni, viņa trenējas vairākas reizes dienā, un jau no septiņu gadu vecuma viņas sportisko karjeru veido treneri Daiga un Jānis Juškas. Pēdējā mācību gadā meitene mēģināja apvienot skolu un sportošanu, pārejot uz tālmācību.
Rudenī Daniela sāks mācīties Murjāņu Sporta ģimnāzijā, kuras direktore Ingrīda Amantova intervijā portālam "Apriņķis.lv", kas bija veltīta skolas 50. gadadienai, sacīja, ka, viņasprāt, trenerim šajā skolā 420 eiro vietā vajadzētu saņemt 1000 eiro lielu atalgojumu.
Skaidrs, ka Amantovas kundzes sapņi ir un paliks sapņi attiecībā pret parasto skolu un pat ģimnāziju sporta skolotājiem. Protams, vismaz lielajās vidusskolās sporta skolotāji ir vieni no labāk apmaksātajiem pedagogiem, jo viņiem ir iespējas vadīt dažādus ārpusstundu sporta pulciņus. Mazajās skolās, protams, aina ir citāda, jo vienkārši nav bērnu, kam mācīt būt sportiskiem. Tāpēc daudzmaz cienījams atalgojums ir tiem, kuri strādā vairākās vietās.
Protams, raugoties nākotnē, laiku pagriezt atpakaļ nevar. Runā, ka pirmskara Ministru prezidents esot sev pielēmis 600 latu lielu algu, bet skolotājiem licis maksāt 700 latu mēnesī. Mūsdienās politiķi sev šķiet daudz svarīgāki par skolotājiem arī tad, kad paši kā deputāti nonāk pašvaldībās.
Taču, ja jau salīdzinoši labi apmaksāti pedagogi sāk mainīt profesiju, laikam tomēr vajadzētu padomāt ne tikai par to, kādas grāmatiņas nonāk bērnu rokās. Nabadzība, kā mēdz sacīt, nav netikums, bet netikuma iemesls gan, it sevišķi, ja runa ir par izglītību.
arhīvs
Tuvojas 1. septembris, un jaunajam skolas gadam pošas gan skolēni, gan skolotāji. Skaidrs, ka šis gads nebūs tāds pats kā iepriekšējie. Jau vasaras sākumā Saeima ar savu balsojumu pauda rūpes par skolas bērnu morālās stājas uzlabošanu. Līdztekus tam visu laiku notikušas debates par skolotāju atalgojumu.