Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Tā ir liela izmēra slidkalniņu konstrukcija gan parastai iešļūkšanai ūdenī, gan īpaša seguma mākslīgā sniega tramplīni, pa kuriem ar slēpēm var ielēkt ūdenī. Tobrīd viņš gatavojās Baldones "Waterjump" ceturtajai sezonai.

"Ieraudzījām un nodomājām: kāpēc gan, ja Igaunijā tā var, mēs nevaram?" sacīja Kaspars. "Nosaukumu gan atstājām tādu pašu kā visur citur pasaulē – "Waterjump", kas latviešu valodā nozīmētu "Lēciens ūdenī". Skaidrības labad tam pievienojām tikai tuvumā esošās Baldones vārdu."

Iestājoties siltākam laikam, izmantojām iespēju paskatīties, kas tad īsti notiek Baldones "Waterjump" parkā.

Ideja un plāns uz rūtiņu papīra lapas

Lielāki un mazāki brīvdabas ūdens atrakciju parki ir visur Eiropā. Atsevišķus šādu parku elementus var redzēt, piemēram, televīzijas spēlē "Neiespējamā misija". Tāds ir lielais slīdplēves tramplīns, pa kuru bezbailīgie spēles fināla dalībnieki no vairāku metru augstas estakādes peldriņķī vai uz piepūšama gumijas plostiņā šļūc ūdenī, lai pēc tam pārvarētu citus šķēršļus.

Pirms vairākiem gadiem Kaspars ar draugiem savā zemes īpašumā netālu no Baldones un ne pārāk tālu arī no Ķekavas un Iecavas nolēma pie dīķa ierīkot īpašas konstrukcijas tramplīnu, no kura ar slēpēm lēkt ūdenī. Vēlāk, kad radās iespēja dīķi paplašināt, no pārvietotās zemes izveidoja mākslīgu kalnu un uz tā nogāzes dažādu augstumu tramplīnus, no kuriem ar slēpēm lēkt ūdenī. Sākumā bija uz rūtiņu papīra uzzīmēts plāns, kas pamazām vien no Igaunijā aizgūtas idejas izauga par Latvijā vēl nebijušu ūdens atrakciju vietu.

Lidojums virs ūdens

Izjūtas, lecot ar slēpēm ūdenī, kā atzina ūdens parka uzraugs Matīss, ir tieši tādas pašas kā tad, kad lec no tramplīna ar slēpēm ziemā, tikai piezemēšanās ir nevis uz sniega klājuma, bet ūdenī.

"Līdz ar to, mācoties dažādus trikus ar slēpēm, neveiksmīgāks kritiens ūdenī nav tik sāpīgs, kā atsitoties pret cieti noblīvētu, ledainu sniegu. Protams, lai lēktu ar slēpēm ūdenī, ir vajadzīga ne tikai drosme, bet arī aizsargķivere un glābšanas veste, var uzvilkt arī hidrotērpu, ja ūdens ir vēsāks. Bet sajūtas ir brīnišķīgas – lido pa gaisu, bet zem tevis ir ūdens. Pats galvenais – noturēt slēpes taisni. Protams, ne jau katrs iedrošinās mesties ar slēpēm no tramplīna ūdenī, tāpēc daudz populārāks ir parastais slidkalniņš."

Slidkalniņš ikvienam

"Ūdens slidkalniņš tika atklāts aizpagājušās sezonas beigās, un tas ir daudz pieejamāks, jo pēc nelielas instrukcijas, kurā tiek izstāstīts, kā pareizi jāšļūc lejā uz dīķi, to var izdarīt ikviens. Šļūkt var gan sēžot vai guļot uz piepūšamā plostiņa, gan uz dibena," stāsta Matīss. "Galvenais, šļūcot lejā pa slideno plēves reni, ir turēt rokas gar sāniem, un tad jau, piezemējoties ūdenī, sasisties nemaz nav iespējams."

Jautāts, vai šādām atrakcijām ir arī vecuma ierobežojums, viņš atteic, ka neesot vis, taču pieredze liecinot, ka nepieciešamība izjust asākus piedzīvojumus rodas jauniem cilvēkiem kādu 16 gadu vecumā, arī dažus gadus jaunākiem. Īpaši aktīvi esot divdesmitgadnieki. Pēc 30 gadu vecuma pārāk daudz adrenalīna ķērāju starp Baldones "Waterjump" apmeklētājiem neesot. Protams, ir arī izņēmumi – Kaspara tētis.

Priekšrocība – Rīgas tuvums

Sākumā "Waterjump" tramplīnus, lai lēkātu ūdenī ne tikai ar slēpēm, bet arī ar velosipēdu, vairāk apmeklējuši Kristapa draugi un domubiedri. Bet tad jau ziņa par Baldones ūdensparka piedāvātajām iespējām no mutes mutē un tad arī sociālajos tīklos aizgājusi tālāk pasaulē.

"Pašlaik Rīgas tuvums ir mūsu trumpis," atzīst Matīss, piebilstot, ka siltajās dienās, bet jo īpaši nedēļas nogalēs, te esot cilvēki gandrīz vai no visas Latvijas. Šogad gan vasaras sākums neesot pārāk silts un arī slidkalniņu, ko varot saukt arī par šļūcamplēvi, uzlikuši pavisam nesen. Bet tā bijusi zīme, ka siltais laiks ir klāt.