Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Pilsētai ir 13 deputāti, no kuriem astoņi ir ievēlēti no "Saskaņas centra" saraksta, un viņi jebkurā jautājumā var rīkoties un rīkojas, kā patīk un grib.

Masu medijos savulaik jau izskanēja ziņas par to, ka pilsētā tika likvidēta pašvaldības policija, kura nebija gatava kalpot pilsētas mēra vajadzībām un ka opozīcijas deputātiem sēdēs ir tiesības uzdot tikai trīs jautājumus. Protams, tāpat kā Rīgā, valsts institūcijas šajā „valstī" līdz šim neko nav spējušas mainīt, un viss notiek tikai un vienīgi tā, kā tas izdevīgāk valdošajiem.

Tagad Rēzeknē kārta pienākusi vispārējās izglītības skolu reorganizācijai, kas iecerēta un acīmredzot notiks tieši pēc šiem pašiem principiem. Rēzeknē ir 11 vispārējās izglītības iestādes, un pilsēta tik daudz skolu nevar atļauties, jo demogrāfiskā situācija ir tāda, kāda tā ir, iedzīvotāju skaits samazinās. Tādēļ dome šī gada 14. februārī pieņēma lēmumu Nr. 1003 "Par Rēzeknes 4.vidusskolas un Rēzeknes vakara vidusskolas reorganizāciju", kas paredz, ka tā jāpabeidz līdz šī gada 3. augustam.

Reorganizācija paredz, ka abas minētās skolas jāapvieno, izveidojot jaunu vispārējās vidējās izglītības iestādi, kas īsteno vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības programmas, piešķirot nosaukumu – Rēzeknes 4. maiņu vidusskola. Lēmums arī paredz, ka Rēzeknes 4.maiņu vidusskola nodrošina Rēzeknes 4. vidusskolas vispārējās pamatizglītības programmu īstenošanu 1.maiņā un Rēzeknes 4. vidusskolas vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena tālmācības programmu īstenošanu 2.maiņā.

Vienkāršāk sakot – 4.vidusskolas pamatskolas skolēni varēs mācīties dienas skolā, bet vidusskolniekiem, tātad tiem šīs skolas bijušajiem skolēniem, kuriem nākamajā mācību gadā būs jāmācās 11. un 12.klasē, vai nu jāmācās vakarskolā vai jāmeklē cita skola. Tik tālu viss šķiet saprotami, ja vien neiedziļinās faktos.

4.vidusskola ir vienīgā savā Rēzeknes rajonā, kamēr citā pilsētas rajonā gandrīz blakus atrodas 2. un 3.Rēzeknes vidusskola, kuras valdošā koalīcija pat negrasās apvienot. 4.vidusskolai vidējais sekmju līmenis nav zemāks, kā minētajās abās blakus esošajās vidusskolās, bet skolēnu skaits 4. vidusskolas 11.un 12. klasē nākamjā mācību gadā būtu lielāks (36 un 28 skolēni), nekā 3. vidusskolā (25 un 15) un tikai par 8 skolēniem mazāks, nekā 2.vidusskolā (44 un 28).

Gan jāatzīst, ka reorganizējamajā skolā ir mazāks pamatskolas skolēnu skaits, kas nozīmē, ka turpmāk būtu grūtības nokomplektēt 9. klasi ar vajadzīgo bērnu skaitu. Tādēļ reorganizējamās vidusskolas vecāki, saprotot, ka reorganizācija šā vai tā notiks, lūdza domi tomēr atļaut nākamajā mācību gadā 11. un 12. klases skolēniem dienas skolu pabeigt savā rajonā, lai nebūtu jāiet vakarskolā vai jāsāk mācīties pavisam svešā skolā citā pilsētas rajonā, tomēr arī šis lūgums netika uzklausīts.

Domes sēdē, kurā lēma par reorganizāciju, klāt bija arī vecāki, un pret reorganizāciju protestēja apmēram 100 vecāku, bet viņu viedokis netika uzklausīts, vecāki pat piedzīvoja neētisku attieksmi – viņiem neļāva izteikties, ieteica iet uz "atpalicēju" skolu (acīmredzot domājot Rēzeknes logopēdisko internātpamaskolu, kas ir valsts nozīmes mācību iestāde, kurā bērnus uzņem ar valsts vai pašvaldību pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu). Uz vecāku bažām, ka bērni var nepabeigt vidusskolu, ja būs jāpāriet uz citu skolu pavisam citā pilsētas rajonā, viņi saņēma atbildi, ka visiem augstākā izglītība nav vajadzīga.

Redzot, ka bērniem pat neļaus pabeigt vidusskolu savā skolā, kaut arī daudzi mācās kopā jau no 1. klases, 10. klasei kopš piektās klases ir viena audzinātāja un daudzi skolēni ir pauduši, ka uz citu skolu neies un pārtrauks mācīties, vecāki ar vairākiem iesniegumiem vērsās pie tiesībsarga.

Izskatot vecāku iesniegumus, Rēzeknes 4. vidusskolas sniegto informāciju un ar reorganizāciju saistītos dokumentus, tiesībsargs secināja, ka skolas reorganizācija nav apspriesta ar vecākiem un skolēniem, kuri par to uzzinājuši neilgi pirms lēmuma pieņemšanas. Arī skolas vadība un pedagogi tikuši informēti tikai pēc tam, kad lēmums jau bija pieņemts, lai gan Rēzeknes dome apgalvo, ka viss ar visiem ticis apspriests un viss ir kārtībā.

Tiesībsargs gan piekrīt, ka, ņemot vērā izglītojamo skaitu 4. vidusskolas klasēs un skolu skaitu Rēzeknē, iecere reorganizēt 4. vidusskolu ir pamatota, bet reorganizācijas process neatbilst labas pārvaldības principam un bērnu interesēm, jo lēmuma patiesais mērķis ir saistīts ar domes finanšu interesēm palielināt izglītojamo skaitu citās Rēzeknes pilsētas skolās.

Tāpat nav arī ievēroti ANO Bērnu tiesību konvencijas divi vadošie principi – bērna tiesību un tiesisko interešu prioritātes princips un bērna uzklausīšanas princips jebkādā ar viņu saistītā procesā un viņa uzskatu respektēšanas princips. Konkrētajā gadījumā Rēzeknes pilsētas dome nav ņēmusi vērā bērnu intereses pabeigt iesākto vidējās izglītības programmu savā, 4.vidusskolā, bet tās bez iemesla ir pakļautas domes finanšu interesēm.

Kāpēc tāda attieksme un kādēļ nevar apvienot blakus esošās 2. un 3. vidusskolu? Kāpēc nevar ļaut vidusskolniekiem pabeigt mācības savā skolā?

Rēzekniešiem atbilde ir skaidra: 2. vidusskolas direktors Igors Sergejevs un 3. vidusskolas direktore Lidija Ostapceva ir Rēzeknes domes deputāti, kas ievēlēti no "Saskaņas centra" saraksta, tātad viņu darba vietas ir jāsaglabā. Un, protams, ka abi deputāti balsoja par 4. vidusskolas reorganizāciju, lai gan tas pēc būtības ir interešu konflikts.

Savukārt valstij acīmredzot neinteresē vai arī tā nespēj vai nevēlas risināt šādus jautājumus, jo Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija uz Rēzeknes domes opozīcijas iesniegumu martā ar tam pievienoto 4. vidusskolas vecāku iesniegumu atbildēja, ka šis jautājums uz komisiju neattiecas un pārsūtīja to Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kas vēl nav atbildējusi.

Jāsaka vien, ka reorganizācija jau pavisam drīz būs beigusies, bet "valsts valstī" turpina izplesties.