Šīs sešas pašvaldības pērn kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldi dibināja Daugavas lejteces tūrisma klasteri. Tāpēc kādu dienu kopā ar Salaspils tūrisma informācijas centra darbiniecēm Ievu Tumanu un Lauru Siliņu izmetām loku pa vairākiem Pierīgas novadiem.
Uz Ulbroku pie vistiņām un biežiem
Braucot Ogres virzienā, mazu gabaliņu aiz Ulbrokas vidusskolas, Vālodzēs, ceļa labajā pusē atrodas piemājas zoodārzs "Brieži". Tas darbojas jau divus gadus. Kā stāsta zoodārza saimniece, viss sācies ar vienu gailīti un vistiņu. Tagad vistu kolekcija ir krietni izaugusi. Ja, piemēram, angļu kaujas vistas tiek raksturotas kā tādas, kuras nav derīgas nedz olu dēšanai, nedz gaļai, tad spilgtās dekoratīvās ķīniešu vistas patiesi atgādina krāsainos gleznojumus uz ķīniešu vāzēm. Taču te ir arī fazāni, pāvi un pat runājoša žagata, kura savas saimnieciskās dabas dēļ laiku, kad "Brieži" atvērti apmeklētājiem, ir spieta pavadīt būrī. Cita starpā žagata runājot zoodārza saimnieces Signes balsī.
Šeit var sastapt arī gudro peruāņu pundurcūku Pigi, apdomīgu ēzelīšu ģimeni, Šetlandes ponijus, trušus, kazas un vācu purva aitas. Zoodārzā ieradušies arī divi dambrieži. Ievērojot noteikumus, dzīvniekus iespējams pabarot. Signe izrāda ģimenes saimniecību un teic, ka, rūpējoties par apmeklētāju ērtībām, ir padomāts arī par iespēju zoodārzā sarīkot pikniku. Biļešu cenas "Briežos" ir saprātīgas un draudzīgas ģimenēm ar bērniem.
Uz stikla kalna Salaspilī
Nacionālais botāniskais dārzs Salaspilī ir jau sen pārbaudīta un absolūti uzticama vērtība tāpēc, ka šeit ir gan viens no lielākajiem dendrārijiem Austrumeiropā, gan lielākā augu kolekcija Austrumeiropā. Dārzā nejauši izdodas sastapt direktoru Andreju Svilānu, un tad jau koku, krūmu un puķu audzes apmeklētāja acīm atklājas ar īpašu šarmu.
Neapšaubāmi pats spēcīgākais botāniskā dārza magnēts ir jaunā oranžērija, kurā nav tikai augu no Antarktīdas. A. Svilāns teic, ka, pārceļoties uz jaunajām mājām, viens otrs augs esot "tā kā apvainojies", no otras puses, piemēram, kaktusu pārstādīšana bijis patiesi "asiņains darbiņš".
"Pateicoties oranžērijas darbinieku rūpēm, eksotisko augu kolekcija iedzīvojas jaunajos apstākļos," rādot briestošos kafijas koka augļus, atzīst A. Svilāns, piebilstot, ka jau drīz celtnē, kas atgādina stikla kalnu, varēs izbaudīt īstu džungļu sajūtu. Taču pavisam nopietni viņš uzsver, ka tieši šeit – Nacionālajā botāniskajā dārzā – tiek uzglabāta ne tikai Latvijas, bet visas pasaules nozīmīga dabas mantojuma daļa.
Strēlnieku vēstures "saliņa" Tīnūžu muižā
Tieši Pierīga ir viena no ģeogrāfiski nozīmīgākajām vietām latviešu strēlnieku vēsturē. Lai arī strēlnieki dziesmās vairāk ir pieminējuši skaisto Anniņu no Ķemeru miestiņa, tomēr ne mazāks svars ir bijis kaujām pie Mazās Juglas upes 1917. gadā. Par tām vēsta Ikšķiles novada kultūras mantojuma centra "Tīnūžu muiža" ekspozīcija. Šeit vārda tiešajā nozīmē var pataustīt vēstures liecības – vadmalas latviešu un vācu karavīru mundierus, paturēt rokā Pirmā pasaules kara rokas granātu, kuru kāda sirma kundze Pierīgā gadu desmitiem izmantojusi kā kartupeļu stampiņu.
"Viņi visi krita, uzticīgi pildot pienākumu pret Tēvzemi. Cieni viņu piemiņu," teikts piemiņas rakstā, kurā minēts 1917. gada 1. un 2. septembra Rīgas operācijai veltītais uzsaukums. To tagad varam izlasīt muzejā. Tieši "Tīnūžu muižas" strēlnieku vēstures modernā ekspozīcija meklē atbildes uz jautājumu, kas bija tie nosacījumi, kas Pirmā pasaules kara laikā lika uzticīgi pildīt pienākumu pret tēvzemi latviešu, krievu un vācu karavīriem, kā tie dažādām tautām atšķīrās. Te var uzzināt arī to, kāpēc, cīnoties par pilsonisku Latviju, strēlnieki ierakumos lasīja avīzes, kas pauda kreisos politiskos uzskatus, – "Cīņu" un "Brīvo Strēlnieku".
Kumosiņš auto vēstures baudītājiem
Nemaz tik ilgs laiks nav pagājis, kopš viena no latviešu filmas "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" varonēm Olita Sprēsliņa norādīja, ka "auto – tā taču ir vērtība". Ne jau velti viņa tā sacīja, jo cilvēki nebrauca vienkārši ar VAZ, ZAZ vai citām mašīnām, bet deva tām vārdus. To, ka padomju laikos ražotie spēkrati patiešām var būt vērtība, apliecinājis Jānis Buka Ogrē, astoņos gados izveidojot automašīnu kolekciju, kurā aplūkojami auto no mūsu ne tik senās pagātnes.
"Tehnika no pagātnes" dod priekšstatu, kādi automobiļi, mikroautobusi "Latvija", motocikli, motorolleri un mopēdi vēl pirms gadiem trīsdesmit vai četrdesmit ripoja pa Latvijas ceļiem. Kolekcijā netrūkst arī spēļu auto, vēsturiska benzīntanka un daudz kā cita, kas saistīts ar autobraukšanu.
"Pats esmu mehāniķis, un man sākumā bija vaļasprieks – padomju laika auto, kas joprojām ir saglabājies, un vēlēšanās nopirkt žiguli, ar kuru reizēm vasarā kaut kur izbraukt. Bet tad tiku pie vēl viena tāda spēkrata. Kad bija jau 15, arī mana dzīvesbiedre saprata, ka tas, ko daru, ir ļoti nopietni. Tagad manā kolekcijā ir vairāk nekā 40 mašīnu. Ir daži žiguļi no pirmās nedēļas, kad tos pirms 45 gadiem sāka ražot un mašīnas nonāca Baltijas republikās, tāds retums kā moskvičs ar dīzeļa dzinēju, arī tāds ar pagarinātu aizmuguri un visu četru riteņu piedziņu. Viens eksponāts ir uzlūkojams pat kā filmu zvaigzne – dārza traktors, kas dažus mirkļus pazibēja Rīgas kinostudijas filmā "Mazie laupītāji"," stāsta J. Buka.
Patiesībā viņa kolekcija var lepoties ar daudz ko – gan ar gaumīgi sakārtotām telpām, gan ar desmit automašīnām, kurām piešķirts "Vēsturiskā spēkrata" sertifikāts. Speciāla komisija tās ir novērtējusi kā autentiskas, kurās ir saglabātas visas oriģinālās detaļas.
Pīrāgs ilgākam laikam
Vienas dienas ceļojums pa Pierīgu patiesībā ļauj ielūkoties tikai pavisam nelielā daļā interesanto vietu, kuras būtu vērts apmeklēt, piemēram, aizbraukt uz Baldones observatoriju, lai palūkotos zvaigznēs, uzkāpt Doles-Ķekavas luterāņu baznīcas tornī vai vietējā novadpētniecības muzejā aplūkot novadniekam, karikatūristam Edgaram Ozoliņām veltīto ekspozīciju.
Katrā ziņā novadu tūrisma organizatori ir pacentušies, lai brīvā laika pavadīšanas iespējas būtu visdažādākās. Savukārt atpūtniekiem, kas plāno ceļot pa Daugavas lejteces novadiem, jāsamierinās ar tādu pašu patiesību, kā tad, ja ejam pie kāda viesos, proti, vienam pašam un uzreiz notiesāt visu svētku pīrāgu nav nedz pieklājīgi, nedz iespējams. Tāpēc labāk ceļojumu izbaudīt nesteidzoties.
