Un to visu apmaksā Eiropas Savienība, tātad arī mūsu valsts.
Tik tālu viss kārtībā – ja jaunieši paši nav spējuši iegūt vidējo vai profesionālo izglītību, kas mūsu valstī ir bez maksas, tad to tagad kompensēs Eiropa. Dos, tā teikt, otro iespēju. Bet izrādās, ka arī šādā bezmaksas programmā iesaistās visai maz jauniešu. Pie vainas ir vai nu nezināšana (kā to pierāda aptaujas), vai nevēlēšanās mācīties. Bet varbūt nevēlēšanās strādāt? Jo – kāpēc strādāt, ja var dzīvot pie mammas un saņemt pabalstu?
Un, kā izrādās, šie pie mammām dzīvojošie bieži vien ir ar atbilstošu izglītību un profesiju, bet jūtas tik vērtīgi, ka nepieņem nevienu darba piedāvājumu, kurā sola mazāk par 1000 eiro. (No kurienes viņiem šāds cipars? Vai tādu iekodē augstskolā?) Un, kaut pašiem nav nekādas darba pieredzes, viņi dzīvo pēc principa "tad jau labāk sēdēt mājās, nekā vergot par grašiem".
Nesaku, ka tādi ir lielākā daļa, bet, pēc draugu – uzņēmēju – stāstītā, tādi gadoties visai bieži.
Otra kategorija, kas mētājas darba meklējumos, ir tie, kuri nav spējīgi uzņemties atbildību un saprast, ka darbs ir kaut kas vairāk par atnākšanu līdz darbavietai. Turklāt, izrādās, ne katrs, kurš beidzot ieguvis savu sapņu darbu, spēj katru dienu tajā ierasties. Ne jau slimības vai trakas nakts dēļ (kaut gadoties arī tā), bet vienkārši tādēļ, ka "biju piekusis". Nopietni!
Tikko paziņa stāstīja gadījumu, kad jau trešajā dienā darbā optikas veikalā neieradās meitene, kura bija izturējusi lielu konkursu uz veikala vadītājas vietu. Viņas arguments bijis – "es divas dienas tik ļoti strādāju un šodien esmu piekususi!" Turklāt par to, ka neieradīsies, viņa nevienu nebrīdināja, vienkārši neieradās. Līdzīgus gadījumus par savu praktikantu un jauno darbinieku rīcību regulāri stāsta arī citi uzņēmēji.
Kur rodas tādi "censoņi"? Kas tādus izaudzina? Ģimene? Skola? Augstskola? Tajā pašā laikā jājautā: kur rodas tie, kuri gatavi kaut bez maksas, bet strādāt jebko, lai tikai iegūtu pieredzi un sakarus?
Lai vai ko saka par mūsu izglītības sistēmu, palieku pie pārliecības, ka "atslēga" meklējama ģimenē. Ko ģimene bērna attieksmes pamatos ieliks, tāds darbinieks, vadītājs vai prezidents izaugs. Ja vecmāmiņa trešklasniekam slaucīs degunu un nesīs skolas somu, viņa dabūs to darīt visu mūžu. Ja ļaus mazbērnam pašam domāt, kā atvieglot somas svaru, kaut simtreiz kļūdoties, līdz skolas un augstskolas izlaidumam un uzņēmuma vadītāja amatam viņš tiks paša spēkiem.
Domājot par to, kā veicināt jauniešu atbildību, atcerēsimies šosestdien vakarā uz stundu izslēgt elektrību un naktī pārgriezt pulksteņa rādītājus par stundu uz priekšu.
arhīvs
Šonedēļ Latvijā tika aktualizēta jauniešu bezdarbnieku problēma. Valsts atbildīgās institūcijas atgādināja par jauniešu iespējām iesaistīties apmaksātā programmā, kas dod iespēju gūt pieredzi un papildu profesionālās iemaņas tiem, kuriem nav izglītības vai, piemēram, apgūta tāda profesija, kas nav pieprasīta.