Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Droši vien ne mazāk to klausījušies apspriešanu tiešraidēs un vēl vairāk – diskutējuši ģimenes lokā vai darba kolektīvā.

Pierīgas pašvaldībās bija vērojama viena nostāja: dzelzceļu vajag, tikai ne pār manu pagalmu vai gar manu māju! Kāds apspriedes dalībnieks teica vēl konkrētāk: "Ja tas mani fiziski neskar, ja ir 300–400 metru no mājas, tad lai iet." Vēl kādā novadā gāja tikpat karsti kā "Mērnieku laikos" un tika saklausīts pat Ķencis un Švauksts. Reti kurā novadā bijuši daži drosmīgie, kuri teikuši, ka ātrvilcienu cauri Latvijai vajag. Lielu daļu interesējis vien kompensāciju apmērs.

Savukārt presē lasāmi dažādu ekspertu un amatpersonu viedokļi par to, ka Latvijai šis projekts ir nepieciešams. Te gan jāteic, ka ar vārdu "nepieciešams" arī aprobežojas viņu viedoklis. Izņemot to, ka tas ir ģeopolitiski svarīgi, cits skaidrojums īsti nav izskanējis. Tāpēc, no malas skatoties, šķiet, ka vienīgais, kuram šā projekta nepieciešamība jāskaidro, ir presē visbiežāk citētais teritorijas plānotājs un projekta prezentētājs Neils Balgalis, kurš gandrīz vienīgais atvaira no barikāžu otras puses mestos akmeņus. Tikai pa retam izskan kāda satiksmes eksperta vai deputāta viedoklis, un šonedēļ konkrētu frāzi teica premjere: no "Rail Baltica" atteikties nevaram!

Kā gan šie skaļie vārdi palīdz izprast valstiski svarīgo projektu tiem, kuru pagalmu šķērsos sliedes vai izjauks plānus paplašināt ražotni nupat iesākta produkta radīšanai?

Ar to negribu teikt, ka neatbalstu ātrgaitas dzelzceļa līniju cauri Latvijai. Konceptuāli tā būtu jāatbalsta, jo, ja noliegsim visu, kas padara dzīvi modernāku un attīstītāku, nāksies aizliegt elektrolīnijas un lielceļus, jo tie tak' arī traucē mieru un šķērso kāda īpašumu.

Tas, ko vēlos es un ko vēlas Pierīgas iedzīvotāji, ir saprotams un racionāls skaidrojums no valsts augstāko amatpersonu puses, kas ļautu noticēt, ka bez "Rail Baltica" attīstība Latvijā nav iespējama. Tad, iespējams, vismaz daļa iedzīvotāju, kuri tagad iestājas pret to, sajustos lepni, ka var ziedot savas intereses valsts un paša labā. (Sanāca skaļi vārdi...)

Varbūt vairāk vajadzēja uzsvērt kaimiņu pozitīvo pieredzi? Jo mums taču vienmēr ir gribējies līdzināties vai būt labākiem par igauņiem un lietuviešiem. Bet šajā gadījumā viņi atkal ir pasteigušies mums priekšā. Piemēram, lietuvieši aktīvi lobēja, lai "Rail Baltica" noteikti šķērsotu Lietuvu, un vēl panāca, ka paralēli tiek būvēts atzars Kauņa–Viļņa. Jau pašlaik no Polijas uz Kauņu izbūvē dzelzceļu kravu pārvadājumiem (to redzēju pati savām acīm – izskatās gluži tāpat kā mūsu ierastās sliedes, tikai sakoptākas un ar skaņu izolējošām sienām).

Gan šo posmu, gan sliežu ceļus no Kauņas virzienā uz Latviju sabiedrība uzņēmusi bez īpašām diskusijām. Un nu Lietuvā to skaļi reklamē un stāsta par tā plusiem. Savukārt Igaunijā sabiedrības nostāja, ka dzelzceļu kopumā vajag, bet ne manā pagalmā, valdījusi pirms vairāk nekā gada. Nu esot samierinājušies un ar nepacietību gaida Latvijas nostāju.

Bet mums vēl vairākas apspriešanas jāpārcieš...