Tāpēc, viņaprāt, ir ļoti būtiski samazināt grādīgo dzērienu pieejamību, tostarp – paaugstinot cenu arī tā dēvētajam stiprinātajam alum. Ar to viņš, visticamāk, domājis divlitru plastmasas pudelēs pildīto stipro alu, ko tā lietotāji mēdz saukt par "turbīnu" vai kā citādi.
Tāpat ir svarīgi samazināt alkoholisko dzērienu patēriņu jauniešu vidū, jo tieši alkohola lietošanas sekas ir lielākais jauniešu priekšlaicīgas nāves cēlonis – gan pārdzeršanās, gan sēšanās pie stūres alkohola reibumā dēļ. Ilgstoša stipro dzērienu lietošana rada arī citas veselības problēmas, tostarp onkoloģiskās saslimšanas.
Taču dzeršanas lietas nav aizņēmušas tikai pētnieka prātu vien. Šonedēļ arī Nacionālās apvienības deputāts Imants Parādnieks Saeimā bija iniciējis konferenci, kurā tika runāts par to, kā dot pretsparu "zaļajam pūķim" un kā nāves dziru ierobežot visas valsts mērogā. Un nu jau arī Finanšu ministrijā panākta vienošanās, ka, visticamāk, no 1. jūlija sāksies pakāpeniska akcīzes nodokļa paaugstināšana alkoholam, un tā turpināsies līdz 2017. gadam.
Finansisti attapušies, ka akcīzes nodokļa likme alkoholam nav mainījusies kopš 2011. gada un akcīzes nodoklis par vienu litru degvīna ir 5,35 eiro, bet par litru stiprinātā alus – tikai 0,62 eiro. Ir doma, ka, ja vienas pudeles alus cenu palielinātu par pieciem vai sešiem centiem, tas būtu gan ieguvums valstij, gan atturētu jaunus cilvēkus no alus pirkšanas. Aprēķini liecinot, ka mērens akcīzes nodokļa pieaugums gadā ļautu papildus iekasēt aptuveni 10 miljonus eiro.
Gan pētnieks un droši vien arī deputāts un finansisti attapušies, ka regulāra sliktas kvalitātes alkohola lietošanu pamatā raksturīga bezdarbniekiem, cilvēkiem ar zemiem ienākumiem vai pavisam bez ienākumiem, taču viens no valsts uzdevumiem ir rūpēties arī par tiem, kuriem neklājas īpaši labi.
Un, ja reiz ikviens Latvijas iedzīvotājs, kurš vecāks par 15 gadiem, gada laikā izdzer vidēji 204 litrus alus, tad – vai tā būs arī turpmāk? Jo alus cenas liks apdomāties. Un, kurš to var zināt, vai tas ir vienīgais pareizais secinājums, ka labāk dzert mazāk, bet kvalitatīvāku, tātad dārgāku dziru.
Kāds Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks un vienlaikus arī Latvijas Atkarības pētniecības asociācijas, kā arī Tabakas un alkohola kontroles Latvijas nacionālās koalīcijas biedrs secinājis, ka alkohola izraisīto seku, t.i., cilvēku pāragras nāves vai slimību, dēļ valsts zaudē gandrīz 20 tūkstošus mūža gadu un 80 miljonus eiro gadā.