Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Ceļu satiksmes drošības padomē, kur piedalos kā eksperts, tika pārrunāta traģiskā situācija, iemesli un rīcība situācijas uzlabošanai. Padomē apspriestā situācija liekas pareizā virzienā, tikai žēl, ka reāli labākie priekšlikumi tiks ieviesti labākajā gadījumā tikai pēc gada, izņemot preventīvo ceļu kaisīšanu, kas jau ir uzsākta.

Man nav saprotams, kāpēc, braucot Austrijā, Čehijā, Slovākijā, Polijā, Lietuvā, sākoties sniegam, ik pa pusstundai iznāk apdzīt kaisāmo automašīnu, kas neļauj veidoties ledum. Latvijā, nobraucot 145 km, neapdzinu nevienu un neredzēju nevienu pretim braucot, toties jādzird par ceļu uzturēšanu "pasaules" līmenī, kur normatīvie akti tiek pildīti – trīs stundu laikā uz piebrauktā sniega, kas pārvērties par ledu, kaisām sāli, kas kausēs ledu vēl diennakti, padarot to bīstamu autovadītājiem.

Atrunas ir vienkārši tizli bezatbildīgas, nepamatotas – autovadītāji pārmetīs, ka sāls (nauda) tiek kaisīta uz "tīra" asfalta. Beigās vainīgi esot mēs paši – bezatbildīgie autovadītāji, kas pārkāpj ātrumu, (praktiski visas avārijas notikušas ar atļauto vai mazāku ātrumu), turpmāk sods būs vismaz dubultīgs ar argumentu, ka sodi mums ir mazākie ES (saprastu, ja tiktu atzīts, ka situācija dramatiska un tas būtu vienīgais risinājums), tas nekas, ka atalgojuma ziņā arī esam pie beigām. Nerēķinās ar laika apstākļiem (laikam nesajēdzam, ka ir ziema un ceļu uzturētāji par mūsu 61 miljonu ir darījuši normatīvo aktu prasībām visu, pie tam pasaules līmenī), un nesekojam norādījumam, varbūt pat palikt mājās un nebraukt uz darbu...

Kas sekos tālāk? Ieteikums policistiem lēnāk dzīties pakaļ noziedzniekiem, jo pats ar nepietiekošām iemaņām par tādu var kļūt? Ātrās palīdzības šoferiem braukt lēnāk pie mirstošajiem, lai nenokļūtu paši citā saulē? Ugunsnelaimē nokļuvušiem vispār nav variantu: brauks lēnām – palīdzība būs par vēlu, brauks ātri – vispār nenokļūs nelaimes vietā...

Norāde diezgan skaidra: "slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās". Sāksim ar to, ka autoskolu apmācību līmenis (atkal saskaņā ar pastāvošiem noteikumiem 14 obligātās praktiskās apmācību stundas, Lietuvā 30 h) ir absolūts minimums tiesību iegūšanai, nevis drošai braukšanai, bieži vien arī tas izradās par maz izdzīvošanai... Jāatzīmē, ka valstīs (pat Igaunijā), kur ieviesta papildus obligātā apmācība, situācija ir vairākkārt labāka.

Mana pieredze, uzbūvējot Drošas braukšanas poligonu (joprojām vienīgais tāda līmeņa Ziemeļeiropā), septiņu gadu garumā rāda – tikai dažu stundu praktiskas apmācības samazina iekļūšanu satiksmes negadījumos tiešām vairākkārtīgi. To apliecina arī apdrošināšanas speciālisti, kas apmaksājot remontus, to jūt ar savu "maku".

Galvenais secinājums no manas pieredzes ir tomēr riepas, kuru nozīmi nekad nedrīkst novērtēt par zemu. Tie četri riepu nospieduma laukumiņi mums ļauj vadīt auto, nobremzēt, notur mūs uz ceļa un dažreiz arī pie dzīvības. Šī noteikti nav opcija, uz kuras ekonomēt. Tādas ir citas, kaut vai spiediens riepās, ar kuru var ieekonomēt pat mēneša minimālo algu gada laikā.

Mans ieteikums – ziemā braucam ar kvalitatīvām ziemas riepām, vasarā ar kvalitatīvām vasaras riepām, un ilgtermiņā tas būs ekonomiskāk. Saucamais M+S tikai tiem, kas brauc ļoti maz un prātīgi, ar labām braukšanas prasmēm un pietiekošu pieredzi. Ziemas riepas ar "šipiem" derēs tiem, kam daudz iznāk braukt pa apledojušiem, netīrītiem ceļiem, jo saķere var būt labāka pie nosacījuma, ja uz ceļa ir tiešām ledus un ārā mīnus grādu temperatūra.

Ziemas apstākļos svarīgi mainīt braukšanas manieres. Ja vasarā varam atļauties uzbraukt virs simta, tad ziemā tomēr labāk braukt mazliet zem atļautā braukšanas ātruma. Braucot ziemas apstākļos palaikam piebremzējam, pārliecinoties par brauktuves stāvokli un automašīnas saķeri. Noteikti ievērojam mazliet lielāku distanci un esam uzmanīgāki. Neeksperimentējam ar sevi, braucot ar netīru, apsalušu vējstiklu, un neuzsākam braukt, kad uz motora pārsega 10 cm sniega kārta.

Braucot padomājiet par sevi un savu ģimeni, jo šobrīd par savu drošību būs jārūpējas pašiem.