Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Piemēram, 31 % aptaujāto atzina, ka neinteresējas par to vietņu drošības pakāpi, kurās viņi ievada savus personīgos, tostarp finanšu, datus. Savukārt katrs piektais lietotājs neveic vispār nekādus pasākumus, lai aizsargātu paroles, ko izmanto piekļuvei šādiem svarīgiem resursiem.

Ceturtdaļa respondentu Latvijā (25,4 %) apstiprināja, ka nelasa drošības noteikumus vietnēs, kur atstāj savus datus, tostarp finanšu informāciju. Piemēram, 31 % lietotāju Latvijā ir pārliecināti, ka banku nodrošinātā bezmaksas programmatūra viņus pilnīgi aizsargā no finanšu apdraudējumiem internetā.

Turklāt 30 % respondentu visā pasaulē glabā finanšu datus ierīcēs ar piekļuvi internetam. Tas nebūtu nekas slikts, ja drošai informācijas glabāšanai vienmēr tiktu izmantotas speciālas programmas, bet diemžēl tā nav. Piemēram, tikai nedaudz vairāk par pusi (58 %) "Android" pārvaldītu viedtālruņu ir aizsargāti ar antivīrusu risinājumu. Piedevām operētājsistēmas "Android" pārvaldītu 31 % viedtālruņu un 41 % planšetdatoru īpašnieku neizmanto pat viselementārāko aizsargfunkciju – ierīces atbloķēšanas paroli.

Vēl pētījumā konstatēts, ka katrs sestais lietotājs ir pārliecināts, ka kibernoziegumi ar naudas zādzību notiek ārkārtīgi reti, tāpēc ir maz ticams, ka tas varētu atgadīties ar viņu. Tomēr daudzi lietotāji no savas pieredzes zina, ka internetā risinās īstas finanšu informācijas medības. Piemēram, 33 % aptaujāto lietotāju pastāstīja, ka pēdējo 12 mēnešu laikā viņi ir saņēmuši aizdomīgas vēstules it kā bankas vārdā, ar kurām no viņiem centās uzzināt paroles vai citu informāciju, bet vēl 14 % lietotāju ir novirzīti uz aizdomīgām tīmekļa vietnēm, kur viņiem tika piedāvāts ievadīt datus autorizācijai maksājumu sistēmās.

Latvijā aizdomīgas vēstules no bankām ar lūgumu nosūtīt bankas datus ir saņēmuši 6 % aptaujāto, bet 2 % respondentu ir novirzīti uz tīmekļa vietnēm ar aizdomīgu saturu, kur viņiem tika lūgts ievadīt bankas kontu, internetveikalu un citu norēķinu sistēmu lietotājvārdus un paroles.

"Pirmām kārtām par krāpnieku upuriem kļūst tie lietotāji, kas neievēro drošības pasākumus. Neuzmanība, nolaidība un skeptiska attieksme pret kiberdraudiem mūsdienu pasaulē agri vai vēlu izspēlē ar viņiem ļaunu joku. Šī pētījuma rezultāti liecina arī par to, ka naudas zaudējums kiberuzbrukuma dēļ nemaz nav tik reti sastopams, un vairāk nekā puse aptaujāto Krievijas iedzīvotāju, kas ir cietuši šādos uzbrukumos, nav spējuši atgūt savus līdzekļus. Ņemot vērā ļaunprogrammatūru skaita lavīnveida pieaugumu, kiberaizsardzības ignorēšana kļūst sevišķi riskanta," paskaidro "Kaspersky Lab" antivīrusu eksperts Jurijs Namestņikovs.

Lai izveidotu drošu vidi, kurā bez raizēm var veikt finanšu darījumus, vispiemērotākie būs visaptveroši daudzplatformu drošības risinājumi, piemēram, "Kaspersky Internet Security – Multi-Device". Šī risinājuma priekšrocība ir tā, ka līdztekus vispārējai aizsardzībai no visdažādākajiem kiberdraudiem tajā ir ietverts papildu rīks tiešsaistes darījumu drošības garantēšanai – īpašā tehnoloģija "Droši maksājumi", kas pārbauda atveramo tīmekļa vietņu leģitimitāti un aizsargā tajās ievadītos datus no pārtveršanas.