Jau laikus Latvijas amatpersonas klāstījušas, ka tālākā perspektīvā Latvijas iedzīvotāju noskaņojums par labu valsts dalībai Eiropas Savienībā pieaugs, taču tas nenotiks pats no sevis. Turklāt politiķi un ierēdņi nav pratuši izstāstīt un runāt par lēmumiem, kas tiek pieņemti ES. Tātad skaidrs, ka vismaz šajā ziņā prezidentūra tautu un ES varētu tuvināt.
Cik runīgi saspringtajā prezidentūras laikā būs ierēdņi un amatpersonas, nav zināms, bet tā varētu būt laba iespēja presei klātienē pietuvoties Eiropas politikas smalkumiem. Tomēr izrādās, ka žurnālistam ar vēlēšanos atsaukties uzaicinājumam akreditēties ES prezidentūras atspoguļošanai un aizpildīt elektronisko anketu vien ir par maz. Vēl ir jāpagaida izvērtējums, vai akreditācijas pretendents azotē netur kādu akmeni, proti, vai atbilst arī nekur nepublicētiem drošības kritērijiem. Taču klupšanas akmens uz vēsturisko akreditāciju var izrādīties pavisam neiedomājams.
Piemēram, lai izvairītos no iespējamo viltvāržu ielavīšanās akreditēto žurnālistu rindās, pamatots ir lūgums anketai pievienot arī derīgas darba apliecības jeb preses kartes kopiju, jo ir taču dzirdēts par saviesīgu pasākumu "bomžiem" un tamlīdzīgas lietas. Bet ko darīt žurnālistam, ja darba apliecība beidzas, piemēram, 2015. gada 1. martā, bet prezidentūra – tikai 30. jūnijā?
Tas, kā izrādās, ir pietiekams pamats ierēdnim nodomāt, ka šajā datumā beidzas arī jūsu darba attiecības ar mediju. Lai izvairītos no pārpratumiem, anketai ir jāpievieno darba devēja vēstule, ka, beidzoties darba apliecības derīguma termiņam, akreditācijas pretendents tur strādās arī pēc jau pieminētā 1. marta.
Skaidrs, ka Latvijas prezidentūras īstenošanā ir iesaistīti paši spējīgākie un eiropeiskāk domājošie cilvēki, bet sanācis kaut kā dīvaini. Ar cik ģeniālām paredzēšanas spējām apveltītam jābūt prezidentūras ierēdnim, lai viņš spētu izdarīt secinājumu, ka laikā ierobežotas darba apliecības jeb preses kartes termiņa izbeigšanās vienlaikus nozīmē darba attiecību izbeigšanos!
Interesantākā gan ir prasība anketai papildus pievienot darba devēja solījumu, ka darba attiecībās ar medija pārstāvi nekas nemainīsies līdz prezidentūras beigām jeb 30. jūnijam. (Tiesa, prezidentūras pārstāve, kura darīja zināmu nepieciešamību pēc pavadvēstules, bija pārliecināta, ka jūnijā ir 31 diena...)
Šāda prasība vistiešākajā veidā atgādināja padomju laikus, kad līdztekus derīgai pasei tika pieprasīta bezjēdzīga, bet tajā pašā laikā svarīga izziņa no namu pārvaldes. Tas, vai, piemēram, beztermiņa darba līgums, kuru par pierādījumu uzskata pat tiesa, ir nopietns arguments arī prezidentūras īstenošanas ierindniekiem, nav zināms.
Mēdz teikt, ka velns parādās detaļās. Un lai nu tā būtu, ka šīs neuzticības miglā dzimušās prasības ir tikai izņēmums, bet viss pārējais ‒ nevainojams.
arhīvs
Latvija gatavojas savai pirmajai prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē, un nu jau pavisam drīz – 1. janvārī – tā sāksies.