Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

SPKC darbinieki Latvijā veikuši virkni pētījumu, kurā noskaidrots – kā, cik un ko dzer Latvijas bērni. Dzer daudz. Sāk dzert vidēji 13 gadu vecumā. Vismaz desmito daļu Latvijas bērnu var uzskatīt par alkoholiķiem vai alkohola atkarīgajiem. Šos skaitļus ārsti konferencē sniegs politiķiem, ierēdņiem un žurnālistiem. Diezgan baisi skaitļi.

Neviens latviešu bērns alkoholu neražo pats. Viņi vienmēr alkoholu iegūst no pieaugušajiem. Dažkārt tie ir vecāki, kas vienkārši savu krājumu neslēpj. Biežāk bērni sidru vai alu vienkārši iegādājas veikalā. 90% jauniešu aptaujās ir godīgi atzinuši, ka viņiem nav bijušas nekādas problēmas iegādāties alkoholu veikalā. Un tie, kam šādas problēmas ir bijušas, turpat veikalā pajautājuši palīdzību pieaugušajiem, un šo palīdzību saņēmuši par brīvu, bet biežāk par 20 centiem.

Būtiskā metode, kā ierobežot bērnu dzeršanu, ir ļoti rūpīga kontrole – stingri uzraudzīt, lai veikalos nepilngadīgie nevar iegādāties alkoholu, un bargi sodīt visus tos, kuri jauniešiem alkoholu pārdod vai palīdz to iegādāties kā starpnieki.

Jaunatnes alkoholisma apkarošana ir visu valsts iedzīvotāju uzdevums, t.sk., Saeimas priekšsēdētājas, premjeres, iekšlietu ministra, izglītības ministres, veselības ministra, Latvijas Ārstu biedrības, kā arī Latvijas alkohola ražotāju un tirgotāju uzdevums. Iespējams, ka visi nosauktie to saprot. Mūsu uzdevums ir panākt, lai mūsu bērni sākotnēji dzertu mazāk, bet ar laiku Latvijā bērni nelietotu alkoholu.

Tas nav panākams tikai ar aizliegumiem. Mums ir jāmāca skolēniem saprast – kas ir alkohols, cik tas kaitīgs, cik bieži un kā dzerts, un kā dzerams. Mums ir jāsaka – jebkurš alkohols ir kaitīgs, bet tas, kas no "točkas"– tas ir ceļš uz kapsētu. Mums ir jāmāca ne tikai vidusskolnieki, bet arī arodskolu audzēkņi, kuru kopmītnēs meitenes arī visvairāk dzer, smēķē un padsmitgadnieku vecumā paliek stāvoklī.

Patiesībā 11. klases audzēknes 18–19 gadu vecumā arī ir mūsu vienīgā demogrāfiskā cerība – viņām visai drīz ir jākļūst par māmiņām, bet puišiem – par tēviem. Un viņiem kaut kad pirms šīs funkcijas ir jāuzzina, ka visvairāk bērna veselību bendē bērna ieņemšana alkohola reibumā, kā arī augļa atrašanās alkoholu lietojošas mātes ķermenī.

Es tiešām domāju, ka vissliktākais latviskajā tieksmē pēc šņabja ir olšūnas apaugļošanās alkohola ietekmē un dzeršana grūtniecības laikā. Vairāk nekā puse latviešu meiteņu atzīst, ka pirmais dzimumakts viņām bijis dzērumā. Olšūna ir dzīvības sākums, tātad – vārga un saudzējama. Alkohols viņā rada tādu pašu tūsku kā smadzeņu šūnās – pat neliela dzeršana olšūnai nozīmē paģiras, līdzīgas galvassāpēm ar slapju dvieli, kāpostu sulu un nokavētu darbu vai skolu.

Ja mēs iztēlotos vīrieša spermatozoīdu 1 cm diametrā, tad proporcionāli olšūna būtu 3 km diametrā. Nu un viss šis labums pilns ar alkoholu un tā sadales produktiem.

Otra tēma – nelegālais alkohols – ir tikpat veca, cik moderna. Kaut pieņemts vainu uzvelt visam alkoholam, dzīves pieredze rāda, ka reanimācijas nodaļā parasti nonāk tie, kas dzer "točkās" pirktu alkoholu. Vienkāršoti parēķinot – katru dienu vismaz trīs šādi reanimācijas pacienti ar alkohola līmeni asinīs pāri par 5 promilēm. Ārstēšanas izmaksas – tūkstošos eiro katram. Kopā ar alkoholu šiem pacientiem ticis arī metanols, etilēna glikols, izopropanols vai glikola ēteri, patiesas indes. Vidēji 50 Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izsaukumi diennaktī ir tieši vai netieši saistīti ar pārmēra alkohola lietošanu. Mums – nodokļu maksātājiem – ¬tas izmaksā gauži daudz.

Bet kur tad virsrakstā solītais krievu rublis un krievu šņabis? Rubļa kursam krītot, Krievijas eksportspējas aug. Jau šobrīd Krievijas šņabja cena katram iespējamam kontrabandistam izskatās gauži pievilcīga. Ja Krievijas rubļa kurss turpinās kristies, cilvēku skaits, kas mēģinās vest no Krievijas alkoholu, palielināsies. Naftas cenai pasaules tirgū samazinoties, Krievijas naudas devalvācija patiesībā nozīmē šņabja straumi pāri robežai. Latvija nekad nebūs tik iekārojams šņabja tranzītkoridors kā ceļš pāri Lietuvai no Krievijas uz Kaļiņingradu, bet pasaules ekonomikas tendences mūsu Austrumu robežā jau ir jūtamas.

Tā nu sanāk, ka runājam vienlaikus gan par to, ka bērni dzer un ieņem bērnus, gan to, ka šnabis šim pasākumam plūst pāri robežai kā globālās politikas sekas. Latvijā par to amatpersonas parasti nerunā un neraksta, bet skaļi diskutē par iespēju – atļaut vai aizliegt izmantot cilvēka tēlu visbiežāk dzerto alu "Apinītis" reklamējot. Nudien, negribas ar savu uzvārdu parakstīties, ka tik neiekuļos ķezā.