Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Advokāts A. Gobzems, kurš jau no paša sākuma uzņēmies 34 Zolitūdes cietušo aizstāvību, stāsta, ka šajā laikā lielāko daļu civiltiesisko prasību cietušo piederīgie iesnieguši Rīgas apgabaltiesā un nu jau ir notikušas kādas 20 tiesas sēdes. Taču advokāts atgādina, ka atbildētāji ir vieni no bagātākajiem cilvēkiem gan Latvijā, gan aiz mūsu valsts robežām. Viņu intereses civiltiesas procesā pārstāv 12 advokāti, turklāt iesaistīto juristu spēki esot daudz lielāki.

Lai gan sabiedrībai ir tiesības zināt par tiesas gaitu un argumentiem, tiesnese Ilze Ošiņa jau sākumā bija izlēmusi, ka "tiesas sēde būs atklāta līdz brīdim, kad radīsies situācijas ar iespējamu komerc¬noslēpumu izpaušanu", uzsverot, ka tad tiks lemts atsevišķas sēdes nozīmēt par slēgtām. Ar šo prasību klajā nāca atbildētāji – uzņēmumu "Maxima" un "Tineo" pārstāvji. Tāpat atbildētāji uzskatīja, ka pierādījumi jāsniedz arī prasītājiem. "Un šeit runa ir tikai par civillietu, ne kriminālprocesu, kurā ir nopratināti liecinieki, bet vairāk nekas nav zināms!" saka A. Gobzems.

"Visticamāk, lielveikala "Maxima" sagrūšanā iesaistītajām pusēm – "Maxima Latvija" īpašniekiem, būvuzņēmējiem no kompānijas "Re&Re", Rīgas domei, ēkas attīstītājiem "Homburg Zolitūde" un ēkas iznomātājiem SIA "Tineo" – nav vēlēšanās, lai atgrieztos taisnīgums, uz kādu cer cietušo pārstāvji," secina advokāts.

Kā uzskata A. Gobzems, Zolitūdes lieta no prasītāju puses jau ir zaudēta pašos pamatos, jo taisnīgs risinājums ir ātrs risinājums. "Ja pieņemam, ka tiesas procesi vilksies vēl kādu laiku, skaidrs, ka novēlots taisnīgums vairs nav taisnīgums. Taisnīgumam, kurš tiks atjaunots, piemēram, pēc septiņiem gadiem, vairs noteikti nebūs tāda vērtība, kāda tam būtu pašlaik," atzīst advokāts.

Uz atgādinājumu, ka pat Valsts prezidents Andris Bērziņš Zolitūdes traģēdijai deva politisku vērtējumu gan pirms gada, gan notikušo vēlreiz pieminēja šā gada 18. novembra uzrunā, A. Gobzems teic, ka šie manifesti neko nav ietekmējuši. Arī tiesu procesā tiem nav nekādas nozīmes.

Cita runa ir par to, kā jūtas uzņēmums "Re&Re" – galvenais būvuzņēmējs "Maxima Zolitūde" projektā, kurš gada laikā pēc traģēdijas saņēmis valsts un pašvaldību pasūtījumus vismaz 11 miljonu eiro apmērā.

"Citur pasaulē uzņēmums, ar kura vārdu saistās tādi nelaimes gadījumi, kad iet bojā cilvēki, parasti uzņemas atbildību par notikušo un kompensē zaudējumus cietušajiem vai bankrotē," skaidro A. Gobzems, piebilstot, ka pie mums tam nav īpašas nozīmes. "Netiešs apliecinājums tam ir klusums un sajūta, ka vēl arvien nav citu vainīgo kā vien skrūves."

Ar laiku Zolitūdes traģēdija aizbīdīta prom no jaunāko, svarīgāko aktualitāšu saraksta un pragmatisku apsvērumu priekšā izčākstējis arī "Maximas" veikalu boikots.