Lietuvieši ir atzinuši, ka filma grauj ne tikai Lietuvas, bet arī visas Austrumeiropas tēlu.
Filmas pieteikums vēsta, ka "Redirected: nacionālā ķeza" ir provokatīvs, asa sižeta darbību, politnekorektu joku un nepiedienīga humora pilns kino stāsts, kas attēlo Austrumeiropas eksotiku saskaņā ar daudziem pasaulē valdošiem stereotipiem – tā ir vieta, kur zeļ un plaukst prostitūcija, valda korupcija un vide ir krimināla, un šeit joprojām jūtams Padomju Savienības gars.
Noskatoties šo lietuviešu režisora Emilis Velivis "dāvanu" saviem tautiešiem, nebrīnos ne mirkli, kāpēc filma ir guvusi lielus panākumus Lietuvā, kur to jau noskatījusies desmitā daļa valsts iedzīvotāju, nesot tai kases ieņēmumus miljons eiro apmērā.
Esmu pārliecināta, ka tas nav tikai tāpēc, ka tās uzņemšanā ieguldīti 1,2 miljoni eiro un tā ir vienīgā Baltijas mēroga filma, kurai titullomas atveidošanai izdevies piesaistīt pasaules mēroga kino zvaigzni – Vinniju Džonsu. Tās noteikti ir aizskartās lietuviešu nacionālās jūtas, jo ar filmā attēlotajām Lietuvas "vērtībām" nelepotos neviena tauta. Ja godīgi, uzreiz pēc filmas skaļi pateicos mūsu režisoriem, ka nav iedomājušies radīt ko līdzīgu. Kaut jāatzīst, ka Jura Poškus filmai "Kolka Cool" varētu būt līdzvērtīgs vēstījums par dzīvi kādā no Baltijas valstīm.
Pirms "Redirected: nacionālā ķeza" parādīšanās uz ekrāniem tās režisors atzina, ka, no vienas puses, šī filma aizskars lietuviešu un austrumeiropiešu egoismu, no otras puses, tā arī dziedēs. "Tā dziedēs tos, kuriem ir biezāka āda un kuri spēj saprast melno humoru un pasmieties paši par sevi."
Vērojot kolorītos filmas tēlus, kuru lomām bija atlasītas tiešām atbilstošas "sejas", es tomēr tā arī nespēju saprast, ko tie varētu dziedēt. Bet guvu atziņu – ja jau šī filma radījusi tik lielu ažiotāžu un neapmierinātību, režisors savu mērķi – likt lietuviešiem paskatīties uz sevi no malas – ir sasniedzis. Un, ja viņiem par sevi ir kauns, mūsu kaimiņi aizdomāsies, kāpēc viņu tautietis ir bijis tik tiešs.
Iespējams, līdzīgi domāja arī filmas pirmizrādes Latvijā skatītāji, jo līdz ar filmas beigu titriem zālē skanējušas ovācijas, kas joprojām ir reta parādība Latvijā. Bet, iespējams, viņi, tāpat kā es, novērtēja filmas augsto profesionālo līmeni un atviegloti uzelpoja, ka tā nebija Latvija, kas tajā tika prezentēta.
