Tajā pašā dienā, gatavojot rakstu publicēšanai, lasīju mācītāja Haralda Bietes un viņa sievas Gundegas viedokli par ģimenes patieso būtību un mūsdienās mainīto lietu kārtību. Viņi saka: pirms 20–25 gadiem gadījumi, kad vīrietis un sieviete dzīvoja kopā vienkārši tāpat, bez laulības, bija liels retums, bet tagad redzam, cik īsā laika posmā situācija ir radikāli mainījusies. Kas agrāk bija ārkārtas gadījums vai vismaz ačgārna un aplama rīcība, šodien nevienu neizbrīna, tas tiek uztverts kā norma.
Abi uzsver, ka ģimene ir vīrs, sieva un bērni, atgādinot, ka arī mūsu Satversme paredz tikai vienu ģimenes formu – laulību starp vīrieti un sievieti. Mācītāju un viņa sievu bažīgus dara nevalstisko organizāciju un atsevišķu valsts amatpersonu iestāšanās par to, ka valstij jāmaina attieksme un pat jāievieš jēdziens "faktiskais dzīvesbiedrs" Civillikumā.
Piekrītu viņu bažām, jo šāda valsts pieeja veicinās to, ka lēmējvaras taisnīgumam, "vīra" un tēva labvēlībai būs pakļauts arvien vairāk sieviešu un bērnu. Jau tagad nereti nākas dzirdēt, ka, lai gan dzīvojuši nereģistrētās attiecībās piecus un pat desmit gadus, brīdī, kad vīrietis pēkšņi mirst vai atrod citu liktenīgo sievieti, viņa "sieva" un bērns paliek bez jebkādiem iztikas līdzekļiem. Jo "viņa jau nekas nav!" vai "viņa tak' dzīvoja vīrieša mājā!". Skarbi, bet tāda ir realitāte.
Gan minētā realitāte, gan mācītāja viedoklis lika vēlreiz prātā pārcilāt visus tos argumentus, ko pāri, kas ilgstoši dzīvo kopā, min par iemeslu, kāpēc nedodas uz dzimtsarakstu nodaļu vai baznīcu, lai savas attiecības oficiāli reģistrētu. Uzreiz gan jāteic, ka lielākoties iemesls ir vīrieša neizlēmība jeb sievietes nebildināšana, lai vai cik ļoti viņa to gaidītu, to pat neslēpjot. Bieži tiek minētas atrunas "ko gan maina zīmogs pasē?" vai "mūsu mīlestībai zīmogs nav nepieciešams", vai "kāzas rīkot ir tik dārgi, mēs to nevaram atļauties".
Te nu atgādināšu, ka zīmogu, kas apstiprinātu laulību, pasē vairs neliek, tātad tas ir jau novecojis un samērā muļķīgs arguments. Man ļoti patīk mācītāja Haralda Bietes argumenti, ka, ja jau viss ir tik brīnišķīgi, kāpēc tad tas "zīmogs pasē" tik ļoti traucē, kāpēc tieši pret to ir tik liela pretestība? Un, ka faktiski vienīgā nauda, kas tiešām vajadzīga, ir valsts nodeva 14 eiro apmērā.
No savas pieredzes varu teikt, ka ne jau kāzu viesu daudzums un galdu bagātība padarīs jauno pāri laimīgu.
Tāpēc, dārgie vīrieši, esiet izlēmīgāki un atbildīgāki! Un jūs, sievietes, esiet pašapzinīgākas, neļaujiet vīriešiem pierast pie ērtas dzīves bez saistībām!
Šonedēļ mani vienaldzīgu neatstāja ziņa, ka mūsu tiesu praksē pavisam ierasta kļuvusi tiesāšanās par faktiskas kopdzīves pierādīšanu. Tas parasti nepieciešams, lai bojā gājuša cilvēka oficiāli nereģistrētajam dzīvesbiedram būtu tādas pašas tiesības saņemt mantojumu vai valsts noteiktu kompensāciju kā laulātajam.