Katram Ķekavas, Mārupes, Ulbrokas, Ādažu, Piņķu vai kādas citas Pierīgas apdzīvotās vietas iemītniekam, kam darbs ir Rīgā vai jāved bērni uz skolu, ir skaidrs, ka tā gludi un bez aizķeršanās nokļūt iecerētājā vietā laikus var arī neizdoties. Varbūtība kaut ko nokavēt pieaug, līdz ko uzlīst kaut neliels lietutiņš.
Kāds labs paziņa no Daugmales tādā nedaudz lietainā rītā, iesprūdis vienā no maģistrālēm, pa kuru dienas sākumā uz pilsētu plūst mašīnas no Pierīgas un tālākām vietām, tā arī sacīja: "Ja tu plāno satikšanos rīta pusē, es priecātos, ja tas notiktu vai nu pulksten septiņos, vai arī pēc desmitiem." Droši vien sava taisnība viņam bija.
Kādas par vides kvalitāti atbildīgas institūcijas darbinieki saskaitījuši, ka Rīgas pilsētas robežas no rītiem šķērso aptuveni 9000 automašīnu, savukārt pilsētas centrā iebrauc aptuveni 18 tūkstoši automašīnu, no kurām lielākā daļa ‒ 14 tūkstoši ‒ ir Rīgas apkaimju iedzīvotājiem piederošu automašīnu un tikai 4000 nāk no vietām ārpus Rīgas. Tātad viņiem visiem ir nopietns iemesls, lai dotos uz pilsētu, meklētu stāvvietu un darba dienas beigās tādā pašā tempā kā no rīta dotos atpakaļ uz mājām.
Cik noprotams, neērtības, kas attur doties uz galvaspilsētas centru, līdz šim daudziem radīja salīdzinoši augstā maksa par stāvvietu, taču ne gluži visiem. Savu artavu galvaspilsētas pašvaldības iedibinātās kārtības nodrošināšanā sniedz arī pašvaldības policija. Šie pasākumi gan attiecināmi tikai uz vienu no problēmas risinājuma jomām, proti, aizliegumiem.
Taču tie, kas nedzīvo galvaspilsētā un ērti nevar nokļūt sev vajadzīgajā vietā ar kājām vai sabiedrisko transportu, ar aizliegumiem rēķinās, tomēr izvēlas auto. Protams, vēl jau ir aicinājumi izvērtēt, vai patiesi ir nepieciešams braukt uz pilsētu ar auto, vēl jo vairāk – pēc iespējas tuvāk centram. Taču atbilde, pat neaptaujājot Pierīgas autovadītājus, ir skaidri paredzama. Piemēram, neviena no pašvaldību darbiniekus interesējošām ministrijām vai tamlīdzīgām valsts iestādēm taču neatrodas ne Rumbulā, ne Juglā, bet tieši pilsētas centrā.
Ar vēja spārniem tuvojas Saeimas vēlēšanas, tādēļ, protams, ir jārunā par politiku, nevis jārisina tik otršķirīgi jautājumi kā transporta plūsma galvaspilsētā vai jādomā, kur uz pilsētas robežas iekārtot stāvvietas, no kurām ātri un ērti būtu sasniedzams pilsētas centrs. Bet, no otras puses, par kādu no partiju sarakstiem taču balsos arī tie, kas tagad no rītiem sēž sastrēgumos.
Par to daudz runā, bet tā notiek katru gadu, kad atsākas skolas laiks.