Ēka, kuras pirmās skices Gunārs Birkerts uzzīmēja pirms 25 gadiem, beidzot sākusi savu dzīvi un daudzu ieskatā ir ne vien zināšanu un kultūras vērtību krātuve, bet arī simbols Latvijas brīvībai, tautas gara spēkam un lepnumam.
Lai gan Novadu dienas ietvaros Gaismas pilī paviesojos vien dažas stundas, ar pilnu pārliecību varu apstiprināt: tā tiešām ir pils! Gan tāpēc, ka tik ļoti esam to gaidījuši un aprunājuši, gan tāpēc, ka gala rezultāts ir tik iespaidīgs.
Iespaidīgs ir ne tikai Gaismas pils vizuālais tēls, bet arī saturs un ieceres. Ne velti LNB direktors Andris Vilks atzinis – galvenais veiksmes kritērijs esot tas, ka cilvēki pēc pirmā apmeklējuma atrod iemeslu uz bibliotēku nākt vēl un vēl. Piekrītu viņa vārdiem, jo ne vien pati vēl un vēl turp došos, bet vedīšu arī draugus un ģimeni, lai lepni stāstītu aizvien plašākai publikai to, ko tikai mums – mediju pārstāvjiem – Novadu dienas ekskursijā atklāja Gaismas pils darbinieki.
Uzzināju, kāpēc telpu apdarē izmantoti Latvijas bērzi un kāpēc grīdas ir no "slavenās", tik daudz apspriestās Kanādas kļavas. Zinu, ka 7. stāvā ir īpaša vieta, kur viens logs veidots kā rāmis unikālai "fotogrāfijai" ar Rīgas Sv. Pētera baznīcas attēlu (šis foto gan jāuzņem pašiem).
Iespaidīgi arī tas, ka visas lasītavas un vietas, kur lasītāji var strādāt, ir ar tradicionālo, tik slaveno skatu pāri Daugavai uz Rīgu. Tā ir pievienotā vērtība un āķis, lai pat visnīgrākajam grāmatu nemīlētājam rastos vēlme atlaisties kādā no ērtajiem klubkrēsliem, un, ja vēl izdodas nokļūt 11. vai 12. stāvā – iespaidīgāka skata nav ne no vienas Rīgas jaunceltnes!
Aizrāva un iedvesmoja arī Gaismas pils darbinieku sajūsma par jauno darbavietu. To viņi ne tikai vairākkārt uzsvēra, tas bija manāms viņu stājā un smaidā. Beidzot viņu darbs ir novērtēts, beidzot viņi grāmatas – mūsu kultūras mantojumu – var izvietot tām piemērotās un sen pelnītās krātuvēs. Par to, ka "Rīgas Apriņķa Avīze" un tās priekštece "Darba Balss" glabājas ērtos un modernos plauktos, pārliecinājos pati, apmeklējot krājumu telpas, kurās ikdienā apmeklētāji netiks ielaisti. Turpat manīju vairāku Pierīgas novadu avīzes, kas izdotas padomju laikos un nu kļuvušas par vēsturi.
Vērojot šos avīžu sējumiem (jau no 18. gadsimta) piekrautos plauktus, arvien vairāk apzinājos, cik svarīgu darbu mūsu valsts vēstures veidošanā veicam mēs – reģionālie mediji. Jo ne jau visos novados ir novadpētniecības muzeji, arhivāri vai apzinīgi sabiedrisko attiecību speciālisti, kas iemūžina novadā notiekošos pasākumus, atspoguļo šā laika problēmas un veiksmes stāstus.
Tādēļ pēc 20, 50 un vairāk gadiem "Rīgas Apriņķa Avīze" būs vienīgais uzziņas avots par šo dienu notikumiem Pierīgā. Par to pārliecinājāmies, nesen pāršķirstot 1989. gada augusta "Darba Balss" reportāžu par Baltijas ceļu Ķekavā un Siguldā.
Lai Gaismas pils apmeklējums jūs iedvesmo lasīt, fiksēt un stāstīt sava novada dzīvi! Mēs – "Rīgas Apriņķa Avīze" un portāls "Apriņķis.lv" – jūs labprāt uzklausīsim.
Pagājušajā nedēļā beidzot tika atklāta Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunā ēka jeb tā sauktā Gaismas pils.