Reizēm tiek apspriestas vien "vecās, lielās" personības, kas nolēmušas atkal tikt pie vadības stūres un sola visu, ko vien tauta ir pelnījusi, nu, un, protams, Sudrabai uz galvas uzkritušie 110 tūkstoši, par kuriem viņa nemaz nebrīnās (viņas "neizpratnes laiks" beidzās līdz ar valsts galvenās kontrolieres amata atstāšanu).
Tāpēc, pirms pieņemam kārtējo četrgadu lēmumu, pašiem vien jādomā ar galvu vai vismaz jāiepazīstas ar potenciālo deputātu dosjē. Lai atvieglotu šo apjomīgo darbu, kas sagaida pierīdziniekus, es izgāju cauri publiski pieejamajai informācijai par visiem 1156 deputātu kandidātiem, lai apzinātu tos, kas dzīvo Pierīgā.
Atzīšos, nezināju, ka šis darbs būs tik interesants un daudz ko izskaidros. Piemēram, beidzot uzzināju, no kā pārtiek vispazīstamākie un šķietami turīgākie deputātu kandidāti. Daudzi no viņiem ir valdes locekļi neskaitāmās biedrībās un uzņēmumos, savukārt vairākiem oficiāli norādītā darbavieta nemaz neliecina par iztikšanai pietiekamiem ienākumiem. Kandidātu sarakstos atrodami arī 29 bezdarbnieki un 18 studenti (laba pirmās darbavietas izvēle!). Tāpat tautas intereses gatavi pārstāvēt tie, kuri vistuvāk tautai šā vārda tiešā nozīmē, proti, apsargi, pārdevēji, viesmīļi. Protams, ir gan domes priekšsēdētāji, gan deputāti, kuri jau gadu pēc ievēlēšanas novada domē nolēmuši strauji kāpt pa karjeras kāpnēm. Un tas nekas, ka novadnieki uz viņiem lika cerības par labāku dzīvi savā novadā.
Protams, deputāti šo "sānsoli" parasti argumentē ar iespēju aizstāvēt novada intereses jau augstākos plauktos. Bet, kā liecina piemēri gan no pašvaldību, gan Saeimas vēlēšanām, bieži vien deputātu uzvārdi ir tikai saraksta dekorācija, lai, izmantojot atpazīstamību, tiktu ievēlēti un tūlīt pēc ievēlēšanas piekāptos par labu nākamajam sarakstā – tātad piekrāptu savus vēlētājus, kuri nu jūtas pievilti, jo cerējuši un balsojuši tieši par konkrēto cilvēku, nevis sarakstu kopumā. Bet kuru tas vairs interesē – rezultāts, tā teikt, attaisno līdzekļus.
Tāpat interesanti bija vērot stilu, kādā katra partija norāda informāciju par savējiem. Piemēram, Latvijas Krievu savienības deputātu kandidāti vienīgie ailītē par ģimenes stāvokli norāda ne tikai bērnu (kā tas prasīts), bet arī mazbērnu skaitu. Un ne visi ir atzinuši savu tautību, jo, piemēram, tās pašas partijas, kuras mērķis ir panākt oficiālās valodas statusu krievu valodai, biedrs Edvīns Puķe nav atklājis savu izcelsmi (viņa vietā es arī kautrētos saukties par latvieti).
Ja nav citu argumentu, kā izvēlēties tos, par ko balsot, ir vērts palasīt Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā publicēto "romānu" 13 turpinājumos.