Par spīti tam, ka materiālisms un naudas raušana ir viens no mūsu paaudzes izplatītākajiem vaļaspriekiem, izrādās, ka cēlu mērķu vārda esam pat spējīgi uz brīdi izdarīt kaut ko par brīvu, savā un citu labā, neprasot pretī – kas un cik man par to būs. Kā tas nākas, ka esam gatavi melnām mutēm pusi dienas lasīt tukšas taras un čipsu pakas atalgojumā par nieka labu kompāniju un zupu no lielā, kopīgā katla talkas noslēgumā?
Iespējams, Lielās talkas šarms slēpjas apziņā, ka "ikvienam roka jāpieliek, lai lielais darbs uz priekšu iet", bet gandarījums pēc labi paveikta darba ne vienmēr ir novērtējams naudā.
Ja mēs tādā garā turpināsim, iespējams, līdz Latvijas 100. gadadienai 2018. gadā, kad noslēgsies Lielās talkas projekts, mums pat pietrūks darāmā. Biedrība "Pēdas LV" priekšsēdētāja Vita Jaunzeme jau tagad, četrus gadus kopš talkas projekta sākšanas, saka, ka talcinieku ar katru gadu kļūstot vairāk, bet piemēsloto vietu mazāk. Tomēr piemēsloto vietu joprojām ir daudz. Lielās takas vietnē pieteiktas 1386 vietas visā Latvijā.
Talka nenozīmē tikai vecu, atkritumiem piegāztu mežu sakopšanu. Pat tie, kuriem tuvākajā apkārtnē viss spīd un laistās, Lielās talkas idejas vārdā domā, kur atrast kādu draugu, kuram nepieciešams sakārtot garāžu un šķirot vajadzīgo no nevajadzīgā, vai vienkārši iestādīt kādu jaunu augļkoku pie mājas.