Jo atgriezos darbā, guvusi iedvesmu un sparu pilnvērtīgi strādāt tālāk. Turklāt darba process noritēja tikpat raiti kā vienmēr, jo kolēģi savu darbu zina un veiksmīgi tika ar to galā. Tā tiešām ir laba sajūta, ka vari paļauties uz komandu un ne vienmēr ir vajadzīga tās vadīšana. Un vēl labāka ir sajūta, ja zini, ka neesi neaizstājams. Ne velti ir teiciens, ka "ar neaizstājamiem cilvēkiem pilni kapi".
Kāpēc to saku? Tāpēc, ka cilvēki nereti gaužas, ka nevar atļauties atvaļinājumu, jo neesot, kas viņus aizstāj. Un tad staigā tādi īgni jau krietnu laiku pirms vasaras atvaļinājumu laika un arī visu vasaru. Gada beigās viņi cenšas vēl strādāt un ar savu īgnumu aplipina pārējos. Bet cilvēkam ir jāatpūšas! Ieguvēji būs visi – gan kolēģi, gan ģimene, gan klienti. Jo atpūties un smaidīgs cilvēks paveiks divreiz vairāk nekā ar svarīgu cietēja sejas izteiksmi staigājošs grausts.
Nākamais iemesls, ko bieži dzird minam, sak', es jau nevaru atļauties ārzemju ceļojumu, tāpēc nav jēgas ņemt atvaļinājumu. Pilnīgas muļķības! Mūsu pašu zemīte ir tik skaista un vēl līdz galam neatklāta, ka vajadzīgi vismaz desmit atvaļinājumi, lai to apskatītu. Kādi piecpadsmit, lai iepazītu. Un kādi divdesmit, lai izzinātu.
Man bija tā laime padzīvot pilnīgi klusā vietā Kurzemes piekrastē un iepazīt ciemus, par kuriem biju dzirdējusi tikai leģendas. Turklāt iepazīšanas procesu veicām, braucot ar velosipēdu, nevis auto, kā līdz šim bija ierasts. Jau pēc pāris stundām secinājām, ka, pārvietojoties ar velosipēdu, var ieraudzīt trīs reizes vairāk nekā ar auto, tikai tam nepieciešams sešas reizes ilgāks laiks. Toties ieguvums ir vismaz deviņas reizes lielāks! Turklāt sapratām, ka, lai izbraukātu visu Latviju, vēl ilgi varam neplānot braucienus uz ārzemēm.
Ja gribas atslēgties no realitātes – kas parasti ir galvenais iemesls, kādēļ mūkam uz citām valstīm –, to var izdarīt jebkurā Latvijas novadā. Lai vai cik skaisti dabas skati un kultūras objekti mūs gaidītu tur, svešumā, saulriets mūsu pašu jūras krastā ir daudz skaistāks un iedvesmojošāks par Pizas un Eifeļa torni.
Ja vēl neesi izmantojis atvaļinājuma burvību, novēlu to tomēr atļauties. Ja ne mēnesi, tad vismaz nedēļu. Ja ne nedēļu, tad vismaz nedēļas nogali.
Esmu no tiem laimīgajiem cilvēkiem, kam nupat beidzās atvaļinājums. Kāpēc laimīga, ja tas ir beidzies?