Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā piedalījušies 30 % vēlētāju, kas ir ārkārtīgi zems vēlētāju līdzdalības radītājs un skaidrs signāls tam, ka pēc iespējas īsākā laika posmā ir jārod saprātīgs un ilgtspējīgs risinājums vēlētāju aktivitātes paaugstināšanai.

Tik zema vēlētāju aktivitāte ir neapgāžams pierādījums tam, ka Latvijā ar dubultu sparu jāstrādā, lai jau iespējami drīz ieviestu iespēju vēlēšanās balsot elektroniski, kas būtu ne tikai papildu instruments vēlētāju aktivitātes paaugstināšanai, bet arī noderīgs balsošanas mehānisms tieši tiem vēlētājiem, kuri tādu vai citādu iemeslu dēļ izvēlas neapmeklēt vēlēšanu iecirkni.

Pēc maniem aprēķiniem, iespēja vēlēšanās balsot elektroniski vēlētāju aktivitāti paaugstinātu vismaz par 15–20 %. Laika apstākļi, ģimenes plāni vai vienkārši nevēlēšanās doties uz vēlēšanu iecirkni nebūtu noteicošs faktors nebalsot, ja vēlēšanās savu balsi varētu atdot elektroniski, turklāt, es esmu pārliecināts, ka tieši jauniešu vidū e-vēlēšanas būtu ļoti pieprasīts un motivējošs instruments dalībai vēlēšanās.

Vairākās pasaules valstīs e-vēlēšanas jau sen nav nekas svešs, un šī sistēma sevi ir pierādījusi kā uzticama un droša. Jau kopš 2005. gada e-balsošanas iespējas vēlēšanās ir mūsu kaimiņvalstī Igaunijā, kur Latvija var smelties piemēru gan tam, kā ieviest tādu e-vēlēšanu procesu, kas nerada ne mazākās šaubas par to drošumu, gan veikt visu nepieciešamo, lai šāds vēlēšanu process ne tikai atvieglotu vēlētāju dalību vēlēšanās, bet vienlaikus paaugstinātu arī vēlētāju aktivitāti.

Arī 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās Igaunijā bija iespējams balsot elektroniski. Sazinoties ar Igaunijas kolēģiem, saņēmu informāciju, ka trešdaļa no vēlētājiem Igaunijā ir izvēlējusies piedalīties vēlēšanās, balsojot elektroniski. Arī 2013. gada nogalē, kad viesojos Igaunijā, lai novērotu pašvaldību vēlēšanu gaitu un tiktos ar vietējo pašvaldību vēlēšanu procesa koordinatoriem, secināju, ka e-vēlēšanas ir nozīmīgs instruments kaimiņvalsts vēlētāju aktivitātes veicināšanai.

Lai pārrunātu to, kā veicināt e-vēlēšanu ieviešanu Latvijā, esmu vairākkārt ticies gan ar Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Arni Cimdaru, gan ar Latvijas Valsts radio un televīzijas centra vadītāju Jāni Boktu, turklāt pēc manas iniciatīvas šis jautājums aktualizēts arī Saeimā, un es esmu pārliecināts, ka jau tuvāko gadu laikā arī Latvijā notiekošajās vēlēšanās būs iespēja balsot elektroniski.